Genocīda nolieguma aizliegums: Bosnijā ierosinātas pirmās lietas  (46)

Augstākais starptautiskais sūtnis Bosnijā, Valentīns Inzko, izmantojot sev sniegtās pilnvaras, noteica izmaiņas Bosnijas Kriminālkodeksā. Grozījumi aizliedz noliegt genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kā arī ievieš cietumsodus līdz pieciem gadiem genocīda noliedzējiem un par jebkuru kara noziedznieku slavināšanu.

Prokuratūras pārstāvis Boriss Grubesičs norādīja, ka neilgi pēc Inzko izziņotajiem grozījumiem, iedzīvotāji vērsušies pie atbildīgajām iestādēm un izteikuši sūdzības, uz kuru pamata jau uzsāktas pirmās lietas, atsaucoties uz jaunieviesto likumu.

Prokuratūra jau iepriekš bija paziņojusi, ka uzraudzīs ierakstus sociālajos tīklos, kuros noliedz genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus. Prokurori uzraudzīs arī personu, grupu vai apvienību publiskus paziņojumus, kas pārkāpj jauno likumu.

Bosnijas un Hercegovinas serbu politiskie pārstāvji paziņojuši, ka boikotēs visas galvenās valsts institūcijas saistībā ar jaunā likuma ieviešanu. Milorads Dodiks - Bosnijas kopējās prezidentūras serbu loceklis - pauda iebildumus pret grozījumiem, sakot: "Mēs nedzīvosim valstī, kurā kāds var piemērot likumu, vienkārši publicējot to savā vietnē." Dodiks nedēļas nogalē sacīja, ka Inzko lēmumam vajadzētu kalpot par pēdējo grūdienu Bosnijas serbu zemju atdalīšanai no pārējās valsts.

20. gadsimta 90. gadu militārais konflikts bijušās Dienvidslāvijas teritorijā vissmagāk skāra tieši Bosniju un Hercegovinu. Bosnijas kara ietvaros 1995. gadā notika Srebreņicas genocīds, kurā Bosnijas serbu spēki nogalināja aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Slaktiņš ir ticis uzskatīts par genocīdu gan Starptautiskā Bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla (ICTY), gan Starptautiskās Tiesas (ICJ) dažādos spriedumos. Šie spriedumi gan nav atturējuši atsevišķus serbu politiķus no mēģinājumiem apšaubīt to, vai traģiskie notikumi ir klasificējami par genocīdu.