Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans ceturtdien pavēstīja, ka grasās lūgt Maskavu izvietot gar robežu ar Azerbaidžānu Krievijas robežsargus, lai nepieļautu sadursmju tālāku eskalāciju.
"Mēs iestājamies par Armēnijas un Azerbaidžānas robežas delimitācijas un demarkācijas procesa sākumu. Mēs nācām klajā ar priekšlikumu par Armēnijas un Azerbaidžānas karaspēku simetrisku atvilkšanu no robežas, Krievijas robežsargu izvietošanu posmā no Sotkas līdz Hoznavarai, pierobežas līnijas monitoringu un delimitācijas un demarkācijas procesa sākumu," valdības sēdē ceturtdien sacīja premjers.
Ņemot vērā situāciju, kas ir izveidojusies uz robežas, "ir pamats izskatīt jautājumu par Krievijas robežsargu atbalsta punktu izvietošanu visā Armēnijas-Azerbaidžānas robežas garumā", viņš piebilda.
"Tas dos iespēju veikt delimitācijas un demarkācijas darbus bez militāru sadursmju riska. Šo tēmu mēs grasāmies apspriest ar mūsu Krievijas kolēģiem," sacīja Pašinjans.
Premjers arī sacīja, ka rosinājis Kolektīvās drošības līguma organizācijai (KDLO), kas apvieno sešas postpadomju valstis, arī Armēniju un Krieviju, izvietot līdzās Armēnijas un Azerbaidžānas robežai monitoringa misiju.
Ja šādu misiju nebūs iespējams īstenot KDLO ietvaros, Armēnijai būs pieņemami arī citi starptautiskās sabiedrības atzīti formāti, arī EDSO Minskas grupas vadības ietvaros.
Minskas grupas trīs valstis līdzpriekšsēdētājas ir ASV, Francija un Krievija.
Premjers jau iepriekš aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sniegt militāru atbalstu, norādot, ka Armēnijas teritorijā izvietoti līdz 600 Azerbaidžānas karavīru. Baku šīs apsūdzības noraida.
ASV un Francija aicinājušas Azerbaidžānu atvilkt karaspēku.
Apšaudē ar Azerbaidžānas armiju trešdien uz abu naidīgo valstu robežas nogalināti trīs armēņu karavīri, pavēstīja Armēnijas Aizsardzības ministrija.
Vēl divi armēņu karavīri ir ievainoti.
Tā bija sadursme ar lielāko upuru skaitu kopš kara Kalnu Karabahā pagājušajā gadā.
Pagājušā gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par pamatā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kā rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un noslēdzās 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
