Podkāsta "Eiropas diena" 30. epizodē pievēršamies tam, kādu ietekmi Covid-19 pandēmija Eiropas Savienībā ir atstājusi uz cīņu ar vēzi, un aplūkojam jaunākos secinājumus par attālināto darbu, kas atstāj arī ietekmi uz strādājošo veselību un tiesību ievērošanu. Runājam arī par svarīgu sasniegumu vakcinācijā pret Covid-19 un to, kāds ir Eiropas Savienības fondu līdzšinējais pienesums Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmei.
Miega traucējumi, augstāks trauksmes un stresa līmenis, aptaukošanās un depresija – šādas daudziem ir attālinātā darba sekas. Covid pandēmija mums parādījusi, ka mēs varam strādāt arī citādi. Attālinātais darbs daudziem bija kaut kas nepierasts, taču situācija spieda pielāgoties. Šobrīd Eiropas vadošie pētnieki steidz izvērtēt ieguvumus un zaudējumus. Kā galvenie ieguvumi tiek minēts tas, ka šādi pandēmijas apstākļos izdevies saglabāt daudz darba vietu, ceļā uz un no darba pavadīto laiku varam izmantot citādi, un varam baudīt lielāku autonomiju, esot prom no kolēģu un priekšnieku acīm. Tomēr par visām šīm priekšrocībām itin bieži maksājam ar savu veselību. Turklāt bieži zūd robeža starp darba un personīgo laiku, kā rezultātā daudzi pārstrādājas un palielinās "izdegšanas" risks. Savukārt priekšniekiem ir arvien lielāka vēlme izmantot dažādus digitālos rīkus, lai pārbaudītu, vai padotie patiešām strādā. Tas, savukārt, aizskar tiesības uz privātumu. Šie ir secinājumi pētījumā par attālinātā darba ietekmi uz strādājošajiem un sabiedrību, kas prezentēts Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā. Ar šo pētījumu iepazīstināsim šajā podkāstā.
Epizodē runājam arī par to, ka Covid-19 pandēmijas novārdzinātās valstu veselības aprūpes sistēmas var saņemt jaunu triecienu. Aizvien vairāk pētījumu apstiprina, ka valstis un to iedzīvotājus sagaida onkoloģisko saslimšanu triecienvilnis, jo vēzis taču negaida, kamēr pandēmija būs beigusies. Saskaņā ar Eiropas Vēža organizācijas publicētajiem datiem pandēmijas un noteikto ierobežojumu dēļ visā Eiropā palaists garām gandrīz viens miljons vēža gadījumu. Pētījums apliecina, ka katrs otrais pacients ar iespējamiem vēža simptomiem nav steidzami nosūtīts diagnostikai, bet katrs piektais vēža slimnieks Eiropā joprojām nesaņem nepieciešamo ķirurģisko vai ķīmijterapijas ārstēšanu. Lai apspriestu rīcību cīņā ar šo pieaugošo draudu sabiedrības veselībai, Eiropas Parlamenta īpašā komiteja cīņai pret vēzi pagājušomēnes pulcējās, lai formulētu parlamenta nostāju par Eiropas Komisijas šogad piedāvāto Eiropas vēža uzveikšanas plānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!