Aleksejs Navaļnijs un viņa brālis Oļegs Navaļnijs
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Maskavas tiesa piektdien opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija brālim Oļegam (attēlā no labās) piespriedusi nosacītu viena gada cietumsodu, atzīstot viņu par par vainīgu kūdīšanā uz sanitāri epidemioloģisko normu pārkāpšanu Maskavā 23. janvāra protesta akcijas gaitā.

Tā dēvētās "sanitārās lietas" ietvaros Maskavas tiesa piektdien Navaļņija līdzgaitniekam Nikolajam Ļaskinam piesprieda brīvības ierobežošanu uz vienu gadu. Viņam noteiktie ierobežojumi paredz atrasties mājās no pulksten 22 līdz 6, aizliedz piedalīties masu pasākumos un izbraukt no Maskavas un Maskavas apgabala.

Šonedēļ šīs lietas ietvaros Maskavas tiesa brīvības ierobežošanu uz pusotru gadu piesprieda arī Navaļnija dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda (FBK) juristei Ļubovai Soboļai.

Maskavas tiesa 2014. gada decembrī atzina brāļus Navaļnijus par vainīgiem krāpšanā un uzņēmuma "Yves Rocher" līdzekļu izlaupīšanā, kā arī piesprieda Aleksejam Navaļnijam trīsarpus gadu nosacītu cietumsodu un piecu gadu pārbaudes laiku, bet viņa brālim Oļegam – trīsarpus gadu ieslodzījumu vispārējā režīma kolonijā.

Oļegs cietumsodu jau ir izcietis un 2018. gadā iznāca brīvībā, bet šī gada februārī tiesa Aleksejam piespriesto nosacīto cietumsodu nomainīja uz reālu. Šobrīd politiķis atrodas kolonijā Pokrovas pilsētā Vladimiras apgabalā. Brīvībā viņam būtu jāiznāk 2023. gada augusta sākumā.

23. janvārī Maskavā un vairākās citās Krievijas pilsētās notika varasiestāžu nesaskaņotas protesta akcijas Navaļnija atbalstam.

Pēc akcijām tiesībsargājošās struktūras ierosināja vairākas krimināllietas, arī par sanitāri epidemioloģisko normu pārkāpšanu, vardarbības pielietošanu pret varas pārstāvjiem, huligānismu.

Saistībā ar šīm krimināllietām tika aizturēti vai izsludināti meklēšanā Navaļnija tuvākie līdzgaitnieki, arī viņa brālis, kā arī politiskie aktīvisti.

Cilvēktiesību aizstāvji norāda, ka Krievijas varasiestādes ir ļoti selektīvas attiecībā uz protestētāju darbības vērtējumu.

Maskavā notikuši daudzi varas atbalstītāju masu pasākumi, bet to dalībniekiem nekādas apsūdzības netiek izvirzītas, norāda aktīvisti.

"Sanitārajā lietā" apsūdzētie kategoriski apsūdzības noraida un skaidro, ka to mērķis ir likt šķēršļus viņu startam Valsts domes vēlēšanās.

Jūnijā Soboļa paziņoja, ka atsakās no nodoma kandidēt septembrī gaidāmajās Valsts domes vēlēšanās.

Soboļa šo lēmumu pieņēmusi pēc Maskavas tiesas sprieduma atzīt ar Navaļniju saistītās organizācijas par ekstrēmistiskām, tādējādi liedzot to biedriem kandidēt jebkādās vēlēšanās.

Pamatojot savu lēmumu, Soboļa norādīja, ka nevar garantēt drošību savas kampaņas atbalstītājiem, darbiniekiem un sponsoriem, kas var tikt pakļauti kriminālvajāšanai par "ekstrēmisma atbalstīšanu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!