Karstā vasaras dienā pirms aptuveni diviem gadiem Strasbūrā Eiropas Komisijas (EK) prezidentes amats oficiāli tika uzticēts līdzšinējai Vācijas aizsardzības ministrei Urzulai fon der Leienai. Pēc pavisam neparedzētu izaicinājumu piesātinātā pilnvaru pirmā posma politiķe ekskluzīvā intervijā "Delfi" atklāj viņas vadībā izstrādātā Eiropas Savienības (ES) nākotnes celtniecības plāna – Eiropas zaļā kursa – neskaidrākos aspektus.
Pie Eiropas stūres viņa nonāca laikā, kad Briseli nomāca nebeidzamās "Brexit" sarunas, uzticamā partnera ASV iztrūkums starptautiskajā telpā un zaļo jautājumu izvirzīšanās eiropiešu prioritāšu priekšgalā. Leiena tobrīd definēja, ka viņas vadībā EK strādās pie ciešākas iekšējās sadarbības, lai ES kļūtu par spēcīgāku globālo spēlētāju, kā arī priekšplānā izvirzīja cīņu ar klimata pārmaiņām, nepieciešamību attīstīt savas tehnoloģijas un veicināt Eiropas demogrāfiju. Covid-19 pandēmijas dēļ daži no šiem mērķiem atstumti tālākā plānā, bet citi kļuvuši par ambiciozā zaļā kursa sastāvdaļu.
Pastāv bažas, ka trūcīgākie par Eiropas zaļā kursa mērķiem maksās vairāk. Trūcīgākajiem ir vecākas automašīnas, piemēram, vidējais transportlīdzekļu vecums Latvijā ir 13,5 gadi, un viņi dzīvo zemākas kvalitātes mājokļos. Pat valsts atbalsts dabai draudzīgāku automašīnu iegādei vai māju renovācijai viņiem nav pieejami. Kā jūs nodrošināsiet, ka zaļais kurss padara dzīvi labāku ikvienam?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
