Lietuvā nepieredzēti vardarbīgā protesta rīkotāji izgāzās, uzskata pētnieks

Nemieri sekoja policijas centieniem izklīdināt nepieteikto protestu, kura dalībnieki izteica atklātus draudus Seima ēkā esošajiem un klātesošajiem žurnālistiem. Policisti tika nomētāti ar pudelēm un citiem objektiem, un tiesībsargi nekārtību apturēšanai izmantoja asaru gāzi. Vakara statistika – aizturēti 26 cilvēki un ievainoti vairāk nekā desmit kārtībsargi, kā arī sabojātas astoņas automašīnas.

Vērienīgie protesti un nemieri kaimiņzemē norisinās politiski jutīgā laikā – Lietuva joprojām cenšas tikt galā ar diktatora Aleksandra Lukašenko sūtītajām bēgļu plūsmām no Baltkrievijas, turklāt jaunus izaicinājumus rada potenciāli gaidāmais jaunais Covid-19 vilnis. Skaidrot notikušo Lietuvā "Delfi" intervijā aicināja Austrumeiropas studiju centra (EESC) pētnieku un politologu Maksimu Miltu.

Šonedēļ mēs redzējām protestu, kurā piedalījās aptuveni pieci tūkstoši cilvēku. Viņi protestēja pret Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestajiem ierobežojumiem un vēlāk aplenca Seima ēku un uzbruka policijai. Vai tik vardarbīgs protests Lietuvā ir kas nepieredzēts, vai tomēr laiku pa laikam kas tāds mēdz notikt?

Sākšu ar joku, ka lietuvieši ir ziemeļu itāļi – esam katoļi, turklāt ekspresīvāki nekā latvieši vai igauņi. Neskatoties uz to, jāatzīst, ka šis ir nepieredzēts gadījums. Pēdējoreiz, lai gan tas nav gluži tāds pats gadījums, kaut kas līdzīgs notika 2009. gada janvārī. Tolaik arī protests notika pie Seima ēkas, un iemesls tam bija globālās finanšu krīzes radītās problēmas, it sevišķi taupības politika, kas nozīmēja nodokļu palielināšanu, vienlaikus samazinot valsts izdevumus. Toreiz agresija galvenokārt izpaudās, metot akmeņus Seima ēkas logos.