Delfi foto misc. - 78408
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Padziļinoties abu valstu domstarpībām saistībā ar Polijas pieņemto likumu par nacionalizēto īpašumu restitūciju, Varšava līdz turpmākajam atsaukusi no Izraēlas savu vēstnieku.

Kā ziņots, sestdien Polijas prezidents Andžejs Duda parakstīja parlamenta pieņemto likumu, kurš ierobežo ebreju iespējas atgūt Otrā pasaules kara laikā nacistu atsavinātos īpašumus, kurus pēc tam nacionalizēja PSRS uzspiestais komunistiskais marionešu režīms.

Izraēlas ārlietu ministrs Jairs Lapids šo likumu nosaucis par "antisemītisku un amorālu" un paziņojis, ka izraēliešu vēstnieks "nekavējoties" tiek atsaukts no Varšavas.

"Reaģējot uz Izraēlas valsts nesenajām nepamatotajām darbībām (..), Ārlietu ministrija informē, ka Polijas vēstnieks Izraēlā līdz turpmākajam paliks" dzimtenē, teikts ministrijas paziņojumā.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis svētdien feisbukā pavēstījis, ka izlēmis parūpēties par drošu transportu vēstnieka Mareka Magerovska bērniem, lai tie varētu atgriezties dzimtenē, jo Izraēlā "pieaudzis naidīgums pret Poliju un poļiem".

Tikmēr Lapids svētdien izplatījis paziņojumu, kurā teikts, ka Izraēla "nebaidās no antisemītiskiem draudiem" un ka tā "negrasās izlikties neredzam antidemokrātiskās Polijas valdības apkaunojošo rīcību".

Pirms Otrā pasaules kara Polijā mita viena no lielākajām ebreju kopienām pasaulē, taču nacistiskās Vācijas okupācijas laikā tā gandrīz pilnībā tika iznīcināta.

Ebrejiem atņemto īpašumu kādreizējo īpašnieku pēcteči vēlas panākt no Polijas kompensācijas.

Līdz šim bijušie īpašnieki vai viņu pēcnācēji varēja pieprasīt īpašumu atdošanu, pamatojoties uz to, ka tie atsavināti nelikumīgi.

Taču poļu amatpersonas norādīja, ka tas vieš nedrošību īpašumtiesību jomā.

2015.gadā Polijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka jābūt konkrētam gala termiņam, pēc kura administratīvie lēmumi, kas saistīti ar īpašumu piederību, vairs nav apstrīdami.

Attiecīgus likuma grozījumus Polijas parlaments pieņēma pagājušajā nedēļā.

Likumā restitūcijas prasībām noteikts 30 gadu noilgums.

Likuma atbalstītāji norāda, ka tas mazinās ar īpašumtiesībām saistīto nedrošību un likvidēs pastāvošās problēmas, ko rada korupcija un krāpnieciskas pretenzijas ar viltotu dokumentu izmantošanu.

Lai gan šis likums attiecas uz visiem, nevis tikai uz ebrejiem, likuma pretinieki apgalvo, ka tas nesamērīgi skarot ebrejus, kas bieži nokavējuši savu pretenziju pieteikšanu.

Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti aptuveni seši miljoni Polijas pilsoņu, no kuriem puse bija ebreji. Pēc kara komunistu režīms nacionalizēja lielu skaitu īpašumu, kas bija pamesti, jo īpašnieki bija nogalināti vai aizbēguši.

Pēc komunistu režīma krišanas 1989.gadā Polija nepieņēma visaptverošu likumu par īpašumu restitūciju, kādi tika pieņemti citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Tomēr bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki varēja pieteikt pretenzijas, vēršoties tiesā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!