Autoritārais Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko, izraisot nelegālo migrantu krīzi Lietuvā, nedarbojas patstāvīgi, bet cenšas tādā veidā pakalpot Kremlim, uzskata "Atvērtās Krievijas fonda" vadītājs Mihails Hodorkovskis, kas piektdien piedalās Lietuvas Traķu rajonā notiekošajā septītajā Viļņas Krievijas forumā.
"Esmu pārliecināts, ka bēgļu krīze izprovocēta tīšām, cenšoties politiski ietekmēt Lietuvu, Lietuvas valdību un sabiedrību. Manuprāt, tas ne tikai ir loģiski, bet tam arī ir diezgan daudz pierādījumu. Vai Lukašenko darbojas pats - tam es personiski nekādā ziņā neticu, Lukašenko kungs sniedz pakalpojumu Kremlim," viņš sacījis foruma preses konferencē.
Kā piebildis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, to, ka Minskas režīms darbojas apzināti, apliecina praktiski pierādījumi, bet tīši veicinātas nelegālās migrācijas modelis, iespējams, aizgūts no Krievijas, kur līdzīgas darbības pieredzētas pie robežas ar Norvēģiju un Somiju.
"Bēgļi pie robežas tur parādījās ar velosipēdiem, dažkārt pat aiz polārā loka. Jādomā, ka pašiem bēgļiem no Sīrijas vai Irākas sarūpēt tik daudz divriteņu aiz polārā loka varētu būt sarežģīti, ir skaidrs, ka bija kāds, kas viņiem palīdzēja. Mēs redzam, ka Lukašenko vienkārši ņēmis to par paraugu un vēl noslīpējis," spriedis ministrs.
Viņš atzinis, ka tiešu pierādījumu Maskavas dalībai šajos procesos nav, bet kopumā Kremlis "cenšas piepelnīties no haosa", un viens no jaunākajiem piemēriem varētu būt krīze Afganistānā.
"Jautājums, vai cilvēki, kas migrēs no Afganistānas, nepaliks Krievijā un vai nenotiks tā, ka Putinam, kas sējis haosu, nāksies haosu arī pļaut?" spriedis ministrs.
Hodorkovskis savukārt norādījis, ka Krievijas centieni uzturēt attiecības ar islāmistu kustību "Taliban", kas pārņēmusi varu Afganistānā, ir spēlēšanās ar uguni.
"Ciktāl saprotu, šāds sabiedrotais ir spēlēšanās ar uguni," viņš atzinis, bet piebildis, ka nepietiekami labi pārzina starptautiskās attiecības, lai varētu to komentēt sīkāk.
Landsberģis izteicis līdzīgu viedokli, norādot, ka līdz šim "nevienai valdībai, nevienai varai, nevienai impērijai nav izdevies izveidot stabilas attiecības ar talibiem". Pēc viņa teiktā, briesmas var draudēt arī citām valstīm, kuras izšķiras par ģeopolitisku iesaisti Afganistānā, tai skaitā Ķīnai, kura "steigusi atzīt talibu varu kā tautas izvēli".
Krievija šonedēļ pavēstīja, ka pirmie talibu paziņojumi pēc varas sagrābšanas Afganistānā uzskatāmi par "pozitīvu signālu" un ka Maskava iestājas par "iekļaujošu politisko dialogu" šai valstī, savukārt Pekina izteicās, ka Ķīna ir gatava uzturēt ar talibiem draudzīgas attiecības.
Tomēr gan Krievija, gan Ķīna uzsvērušas, ka nesteigsies atzīt talibu valdību, bet lēmumu pieņems, vērojot viņu darbību.
Runājot par septembrī gaidāmajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām, Hodorkovskis izteicies, ka būtu pareizāk nesaukt tās šai vārdā, jo opozīcijai faktiski liegta iespēja tajās piedalīties.
"Droši vien, runājot par šo politisko aktu, vispareizāk būtu nelietot nosaukumu "vēlēšanas". [Prezidentam Vladimiram] Putinam Valsts domes sastāvs ir svarīgs vienīgi tādā ziņā, ka 2024.gadā, reālajā varas nodošanas brīdī, šī Valsts dome būs viena no nedaudzajām viņa skatījumā leģitīmajām politiskajām struktūrām," žurnālistiem sacījis pazīstamais Kremļa kritiķis.
"Tādēļ viņam ir ļoti svarīgi kontrolēt šo Valsts domi. Kad saku "varas nodošana", domāju, ka tā, visticamāk, būs varas nodošana no Putina pašam Putinam, turklāt no tāda Putina, kuram pašlaik vēl ir zināma leģitimitāte, tādam Putinam, kuram pēc 2024.gada vairs nebūs nekādas leģitimitātes," norādījis Hodorkovskis, piebilstot, ka Putins "nevis vienkārši pārkāpis, bet pilnībā ignorējis konstitūciju, veicot grozījumus, kuri ļauj viņam palikt pie varas".
Pēc viņa teiktā, līdz pat šim brīdim faktiski no opozīcijas kandidātiem pie vēlēšanām nav pielaists neviens. "No partiju sarakstiem viens kandidāts no "Atvērtās Krievijas" iepriekš tika pielaists - tas bija Andrejs Pivovarovs, kam priekšvēlēšanu kampaņu tika piedāvāts vadīt no iepriekšējās izmeklēšanas izolatora," viņš stāstījis.
Hodorkovskis arī atzinis, ka elektroniskās balsošanas ieviešana samazina gaidāmo vēlēšanu caurskatāmību, un aicinājis vēlētājus balsot "par tiem, kuri neatbalsta Putina pārvēlēšanu uz piekto pilnvaru termiņu".
Kā ziņots, Viļņas Krievijas forumā šogad piedalās vairāk nekā 80 politiķu, pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu pārstāvju, cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu no Krievijas, Lietuvas un citām rietumvalstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
