Otrajā Kalnu Karabahas karā bojā gājuši kopumā 3773 armēņu karavīri, otrdien pirmoreiz kopš pērn novembrī noslēgtā konflikta ar Azerbaidžānu oficiālos skaitļus atklāja Armēnijas premjers Nikols Pašinjans, vēsta "Radio Brīvā Eiropa".
Savukārt 243 karavīru liktenis joprojām nav zināms, atklājis premjers. Nezināms skaits karavīru joprojām atrodas kaimiņvalsts gūstā.
Pašinjans uzrunā parlamentā arī paziņoja, ka kara rezultātā tūkstoši bijuši spiesti pamest mājokļus, nodarot nebijušu sociālekonomisku postu.
Otrais Kalnu Karabahas karš sākās 27. septembrī, Azerbaidžānas spēkiem pārejot sadursmes līniju. Lai gan sākotnēji armēņiem savu izseno ienaidnieku armiju izdevās noturēt pie frontes ierakumiem, aizsardzība neglābjami tika pārrauta 3. oktobrī un kopš tā laika Azerbaidžānas bruņotie spēki ieņēma aizvien jaunas pozīcijas līdz 9. novembrī pēc Sušu sagrābšanas un viņu nostiprināšanās reģiona galvaspilsētas pievārtē armēņi pacēla balto karogu.
Azerbaidžānas spēki kara rezultātā atguva plašas armēņu 90. gados okupētās Azerbaidžānas teritorijas uz dienvidiem un rietumiem no Kalnu Karabahas, kā arī iebruka pašā Karabahā, pārņemot daļu tās līdz ar Suši pilsētu (Suša - azerbaidžāniski), kur līdz karam dzīvoja ap 4000 cilvēku.
Nedēļā pēc sakāves armēņi ziņoja par 1302 kaujās kritušiem karavīriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
