Pandžšīras ieleja ir vienīgais Afganistānas reģions, kuru līdz šim savā kontrolē nav pārņēmis islāmistu grupējums "Taliban". Province kļuvusi par pretošanās kustības centru, kur pulcējas gan vietējie kaujinieki, gan atkāpusies daļa Afganistānas armijas karavīru.
Viens no pretestības līderiem ir slavenā karakunga Ahmeda Šaha Masuda dēls Ahmeds Masuds. Viņš sola nepadoties talibiem, bet vienlaikus pauž cerību atrast miermīlīgu risinājumu. "Taliban" spēki pulcējas pie ieejas ielejā, bet arī dod signālus, ka vēl cer uz miermīlīgu vienošanos.
Jebkurā gadījumā kalnu ieskautās ielejas ģeogrāfija dod priekšrocības tās aizstāvjiem apšaudīt iebrucējus šaurā vietā, un diez vai talibi, kamēr vēl nav pilnībā izveidojuši pārvaldi un sagaidījuši pēdējo ārvalstu karavīru izvešanu no Kabulas lidostas, ir entuziasma pilni zaudēt daudz savus karotājus.
Ielejā esošie spēki tikmēr gatavojas aizsardzībai. Ielenkuma apstākļos bez ārējas apgādes un atbalsta cīnītāju uzdevums nav viegls, ja vēl ņem vērā, ka "Taliban" rokās ir nonācis liels daudzums amerikāņu ieroču, munīcijas un tehnikas, kas bija nodots Afganistānas Nacionālajai armijai.
Pandžšīras ielejā ir tūkstošiem kaujinieku, bet afgāņu armijas karavīri te ieradās ar saviem ieročiem un militāro transportu, piemēram, amerikāņu "Humvee" automašīnām.
Savukārt fotoaģentūru attēli liecina, ka Pandžšīras ielejas aizstāvju rokās ir arī vismaz viens PSRS ražojuma tanks, kas nosūtīts patrulēt uz ceļa pie provinces galvaspilsētas Bazarakas.
Rūpīgi izpētot šī ne pirmā svaiguma tanka fotogrāfijas, redzams, ka tas, visticamāk, ir T-62 modelis. T-62 bija padomju T-55 pēctecis ar jaudīgāku lielgabalu un citiem uzlabojumiem, kas bija bruņojumā no 1961. gada.
T-62 bija galvenais tanka modelis, ko PSRS spēki izmantoja Padomju-afgāņu kara laikā no 1979. līdz 1989. gadam. Konflikta laikā padomju spēki zaudēja simtiem šādus tankus, daudzi modžahedu rokās krita arī neiznīcināti, kad PSRS savus spēkus izveda.
Kā redzams, viens no šiem vecajiem tankiem tagad stiprina pret-talibu spēkus. Iespējams, ne pirmo reizi, jo Pandžšīras ieleju talibiem neizdevās iekarot arī sava pirmā režīma laikos deviņdesmitajos gados.