Vakcinācijas rezultātā šoruden stacionēto Covid-19 pacientu īpatsvars pret inficēšanās gadījumiem ir mazāks nekā pirms gada, lai gan saslimušo skaits ir līdzīgs, žurnālistiem sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Epidemiologs norādīja, ka citās valstīs, kur vakcinācijas aptvere ir daudz augstāka nekā Latvijā, Covid-19 turpina izplatīties lielākoties nevakcinēto vidū, taču hospitalizēto pacientu īpatsvars saglabājas nenozīmīgā līmenī.
Raugoties šīs un pagājušās nedēļās griezumā, 14% inficēto pacientu tika stacionēti, kas, pēc eksperta paustā, ir "tuvu vidējiem rādītājiem". Taču pagājušajā gada rudenī, kad saslimstības rādītāji bija līdzīgi, stacionēto pacientu īpatsvars sasniedza 20%, kas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā patlaban.
"Manā skatījumā tas, protams, atspoguļo situāciju, kas ir ar vakcinācijas aptveri - jo lielāka vakcinācijas aptvere, to mazāks ir hospitalizēto pacientu procents. Pašreiz tas ir nedaudz mazāks, taču ne tik izteikti mazāks kā citās valstīs," komentēja epidemiologs.
Viņš skaidroja, ka pirms vairākām nedēļām sākās saslimstības pieaugums tieši vecuma grupā no desmit līdz 19 gadiem. Ņemot vērā, ka šī vecuma grupa nav izolēta no pārējās sabiedrības, vīruss izplatījies tālāk, kā rezultātā saslimstības pieaugums šobrīd ir redzams visās vecuma grupās.
Vaicāts, vai stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieaugumam varētu būt saistība ar iepriekš notikušajām vakcinācijas pretinieku protesta akcijām, epidemiologs norādīja, ka "mēs nevaram apgalvot, ka tie cilvēki, kuri pašreiz saslima, piedalījās protesta akcijās".
"Mēs redzam, ka izplatība ir ģeogrāfiski plašā apmērā, tostarp Vidzemes teritorijā, kur šobrīd ir straujākais saslimstības pacēlums - es nedomāju, ka tie cilvēki bija tieši no protesta akcijām," komentēja epidemiologs.
Pēc SPKC eksperta sacītā, patlaban cilvēki visbiežāk inficējas mājsaimniecībās, privātos pasākumos un sporta pasākumos. Taču aizvien esot redzams, ka gandrīz puse no visiem inficētajiem nav saistīti ar kādu konkrētu infekcijas avotu. Kā pieļāva Perevoščikovs, tas varētu nozīmēt, ka persona ir inficējusies, visticamāk, sabiedriskā vietā, slēgtā telpā vai varbūt arī no darba kolēģiem, lai gan konkrēts infekcijas avots nav zināms.
Eksperts arī uzsvēra, ka lipīgākiem vīrusiem, tostarp šobrīd Latvijā dominējošajam delta koronavīrusa paveidam, ir vieglāk izplatīties ārpus tipiskām vietām, proti, darbavietām vai mājsaimniecībām, tādējādi padarot inficēšanos sabiedrībā daudz iespējamāku.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā slimnīcā nokļuvušo Covid-19 pacientu skaits pieaudzis par 55%, tādējādi stacionāros ārstējas vidēji 111 pacienti, kamēr nedēļu iepriekš slimnīcās ārstējās 71 ar šo slimību sasirgušais, informēja SPKC.
Līdz ar stacionēto skaita pieaugumu par 38% palielinājies to pacientu skaits, kuri stacionāros ārstējas ar smagu slimības gaitu.
Tāpat aizvadītās nedēļas laikā turpinājis augt atklāto Covid-19 gadījumu skaits, sasniedzot 38% kāpumu. SPKC norāda, ka tas viennozīmīgi nav saistīts ar veiktajiem skrīningtestiem izglītības iestādēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
