ASV prezidents Džo Baidens otrdien TV uzrunā aizstāvēja spēku izvešanu no Afganistānas un lēmumu par masīvās evakuācijas operācijas neturpināšanu pēc 31. augusta, norādot, ka izvēle bija starp aiziešanu vai situācijas eskalāciju.
Operācijas beigu termiņš 31. augustā nebija patvaļīgi izvēlēts datums, bet gan jautājums par dzīvību glābšanu, pamatoja Baidens. Prezidents skaidro, ka negrasījās "pagarināt šo mūžīgo karu" un turpināt ar "mūžīgo iziešanu".
Baidens runā uzsvēra, ka uzņemas atbildību par lēmumu izvest spēkus, taču uzskata, ka ilgāka palikšana Kabulā nebija iespējama.
"Daži saka, ka masveida evakuāciju mums vajadzēja sākt ātrāk un jautā, vai to nevarēja izdarīt daudz sakārtotākā veidā. Es ar cieņu nepiekrītu," teica prezidents. Pat ja evakuācija sāktos jūnijā vai jūlijā, tik un tā būtu steiga uz lidostu un tik un tā operācija būtu sarežģīta un bīstama, domā Baidens.
Prezidents atzina, ka Afganistānas drošības spēki sabruka ātrāk nekā tas tika prognozēts, tomēr ASV armija bijusi gatava arī šādai situācijai.
Baidens slavēja masīvo evakuācijas operāciju, norādot, ka nevienai citai valstij pasaulē nav ne kapacitātes ne gribas paveikt kaut ko tādu – vienu no lielākajām gaisa evakuācijas operācijām vēsturē.
Vienlaikus viņš sola, ka joprojām palīdzēs evakuēties Afganistānā palikušajiem amerikāņiem, ja viņi to vēlēsies.
Pasaule mainās un ir jāmainās arī ASV stratēģijai, skaidro ASV prezidents. Lai cīnītos pret terorismu, vairs nav vajadzība pēc tūkstošiem karavīru Afganistānā, viņš precizē.
"Mēs uzbrukām IS-K no attāluma vien dienas pēc tam, kad viņi nogalināja 13 mūsu dienesta biedrus un desmitiem nevainīgu afgāņu. IS-K, mēs ar jums vēl neesam noslēguši rēķinus," brīdināja Baidens.
ASV turpinās atbalstīt Afganistānas tautu caur diplomātiju un palīdzību, kā arī iestāsies par afgāņu, tostarp sieviešu un meiteņu, tiesībām. "Es esmu skaidri pateicis, ka cilvēktiesības būs mūsu ārpolitikas centrā," tā Baidens.
Naktī uz otrdienu, 31. augustu, pēdējā ASV militārā lidmašīnā pacēlās no Kabulas lidostas un līdz ar to noslēdzās ne vien vērienīgā evakuācijas operācija, bet arī 20 gadus ilgusī militārā misija Afganistānā.
Pēdējais amerikāņu karavīrs, kurš iekāpa lidmašīnā, ir 82. gaisa desanta divīzijas komandieris ģenerālmajors Kriss Donahjū. Kopā koalīcijas spēki evakuējuši vairāk nekā 123 tūkstošus civilpersonu.
Par evakuācijas operāciju, kas notika haotiskos apstākļos, steigā un terora draudu ēnā, Baidens ir saņēmis ne mazums kritikas.
ASV spēku īstenotā evakuācijas operācija Afganistānas galvaspilsētā pēdējās dienas notika īpaši saspringtos apstākļos. Ceturtdien pūlī pie lidostas vārtiem pašnāvnieka spridzinātāja uzbrukumā gāja bojā aptuveni 170 cilvēki, tostarp 13 ASV spēku pārstāvji.
ASV drona triecienā piektdien nogalināja ar teroraktu saistītā grupējuma IS-K "plānotāju", bet amatpersonas visas brīvdienas brīdināja par jaunu teroraktu iespējamību lidostā un apkārtnē.
Savukārt svētdien ASV paziņoja, ka drona triecienā iznīcināja automašīnu ar pašnāvniekiem spridzinātājiem, kas grasījušies uzbrukt lidostai. Diemžēl pienāk ziņas, ka šajā triecienā gājuši bojā civiliedzīvotāji, tostarp bērni.
Savukārt pirmdien pret lidostu izšautas vairākas raķetes.
"Šī vienmēr ir bijusi bīstama operācija, bet tagad esam īpaši bīstamā fāzē," žurnālistiem prese konferencē pirmdien paziņoja Pentagona runasvīrs Džons Kirbijs.
Ārvalstu diplomātu, pilsoņu un afgāņu evakuācija no Kabulas lidostas sākās 14. un 15. augustā, kad Afganistānas galvaspilsētā iegāja grupējuma "Taliban" kaujinieki. Baidoties no islāmistu zvērībām, tūkstošiem cilvēku devās uz ASV karavīru apsargāto lidostu, izraisot tur haosu.
"Taliban" kaujinieki Kabulā iegāja 15. augustā, kad no valsts aizbēga prezidents Ašrafs Gani. Kabulas krišana kaujinieku rokās sekoja virknei Afganistānas nozīmīgo pilsētu nonākšanai "Taliban" kontrolē nedēļas laikā. Kaujinieki strauji panākumus sāka gūt jau līdz ar ASV paziņojumu par savu spēku izvešanu līdz augusta beigām. Tomēr tik strauju Kabulas krišanu nebija prognozējuši arī ASV izlūkdienesti.