Ukraina apsūdz Krieviju par centieniem palielināt militāro atbalstu kaujiniekiem Donbasā  (204)

EDSO uz Donbasu ir nosūtījusi vairākus simtus novērotāju, kuri veic misijas Ukrainas armijas un Krievijas atbalstīto kaujinieku sadursmju rajonos.

Ceturtdien Krievija informēja EDSO, ka nepagarinās mandātu vienai no misijām Gukovas un Doņeckas kontrolpunktā pēc 30. septembra.

Ukrainas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Krievijas lēmums var novest pie tālākas eskalācijas Krievijas-Ukrainas bruņotajā konfliktā.

Krievijas atteikšanās pagarināt EDSO mandātu ir "pierādījums tās plāniem turpināt un palielināt ieroču, militārā ekipējuma, munīcijas, regulāro karavīru un algotņu piegādes" pāri robežai.

Septiņus gadus ilgstošā konflikta laikā Ukrainas armija ir vairākkārt sagūstījusi Krievijas militārpersonas, kas karo kopā ar kaujiniekiem, un EDSO novērotāji ir apstiprinājuši modernu Krievijā ražotu ieroču atrašanos Ukrainas austrumos.

Ukraina kopš tai piederošās Krimas pussalas aneksijas 2014. gadā atrodas faktiskā karastāvoklī ar Krieviju.

Turklāt Krievija pēc Krimas ieņemšanas iebrukusi arī kontinentālajā Ukrainas teritorijā. Šobrīd Maskavas apbruņotās un finansētās kaujinieku bandas kontrolē plašas teritorijas Donbasā Ukrainas austrumos.

Pēc mierīgāka perioda pērn šī gada sākumā karadarbība atkal saasinājās, un aprīlī Krievija savilka pie Ukrainas robežām un Krimā 100 000 vīru lielu armijas grupējumu, raisot bažas par pilna mēroga karadarbības atsākšanos.

Maskava gan apgalvoja, ka pie robežas koncentrētās vienības piedalās militārajās mācībās, un ka tā esot reakcija uz NATO manevriem.

Lai gan Maskava vēlāk paziņoja par savu vienību atvilkšanu uz parastajiem dislokācijas rajoniem, Vašingtona un Kijeva apgalvo, ka daļa Krievijas karaspēka palikusi pie Ukrainas robežām.

Turklāt nesen Kremlis publicējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina "sacerētu" vēsturisku apceri, kuru daudzi eksperti tulko kā faktisku teritoriālo pretenziju pieteikumu Ukrainai.