Plašu uzmanību viņš – kopā ar vēl diviem Federālā drošības dienesta (FDD) virsniekiem – izpelnījās pēc 1998. gada aprīlī ierakstītā video, kas uzskatāms par vienu no visvairāk atmaskojošajiem Krievijas visjaunāko laiku vēsturē. Tā fragmentu translēšana raisīja milzu skandālu, tāpat kā drīz sekojusī preses konference ar piecu FDD darbinieku līdzdalību.
Tālāk – Aleksandra Ļitviņenko ieslodzījums, likumsakarīga bēgšana uz Londonu, britu pavalstniecības gūšana un traģiskais fināls 2006. gada novembrī – saindēšanās ar poloniju 210. Vēl līdz šim pastāv dažādas bojāejas versijas – un šis ir tikai viens no iemesliem, kāpēc, gadiem ejot, joprojām bieži tiek locīts Aleksandra vārds.
Atraitne Marina Ļitviņenko šajā intervijā komentē skandalozā video aizkulises un stāsta, kurš provocējis tā tapšanu, pastāsta, kā Aleksandrs attiecies pret sarunu ar Vladimiru Putinu un kāpēc Boriss Berezovskis lidsabiedrības "Aeroflot" privatizācijas rezultātā kļuvis par vienu no galvenajiem Krievijas drošības struktūru ienaidniekiem. Intervijas pēdējos teikumos Marina pauž secinājumu – varbūt Aleksandra nāvē nav vainojams Lugovojs, bet cita persona.
Par mūsu intervijas sākumpunktu izvēlēsimies 1998. gada aprīļa ierakstu stundas un 45 minūšu garumā, kurā trīs FDD virsnieki – Aleksandrs Ļitviņenko, Aleksandrs Gusaks, Andrejs Poņkins – kopā ar Krievijas "top" žurnālistu Sergeju Dorenko apspriež tikumus, kas valda šajā spēka struktūrā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
