Podkāsta "Eiropas diena" 34. epizodē runāsim par īpašu vilciena sastāvu, kas šomēnes šķērso visu Eiropu, lai popularizētu vilcienu satiksmes izmantošanu, pievērsīsimies Eiropas Parlamenta paustajām bažām par sieviešu tiesību stāvokli Afganistānā un ieskatīsimies Eiropas Parlamenta darba kārtībā tuvākajiem mēnešiem. Vēl skaidrosim valstu dažādo nostāju jautājumā par nepieciešamību pēc Covid-19 vakcīnas papildu jeb trešās devas, kā arī pārlūkosim Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā apspriesto jautājumu par migrantu kustību pār Baltkrievijas robežām ar Latviju, Lietuvu un Poliju.
Viens no Eiropas Dzelzceļa gada vērienīgākajiem pasākumiem vārda pilnā nozīmē rit un tuvojas Latvijai. Šomēnes tiek īstenots projekts "Eiropas savienošanas ekspresis" – īpašs vilciena sastāvs dodas cauri visai Eiropai, lai popularizētu dzelzceļu kā ērtu un videi draudzīgu transporta veidu. Ceļu tas sācis Lisabonā un piecu nedēļu brauciena laikā tas pieturēs vairāk nekā 100 pilsētās, līdz 7. oktobrī ieradīsies Parīzē. Šajā maršrutā ir plānoti dažādi pasākumi, sagaidot vilcienu dzelzceļa stacijās visā Eiropā. Jebkurš interesents var sekot līdzi debatēm, kas notiek vilcienā, kā arī konferencēm par Eiropas Savienības infrastruktūras politiku un Eiropas transporta tīkla lomu, kuras, izmantojot pasākumu tīmekļa vietni www.connectingeuropeexpress.eu, tiks straumētas tiešraidē. Latvijā vilciens piestās svētdien, 19. septembrī – Siguldā un Cēsis (pieejams apskatei interesentiem), un otrdien, 21. septembrī - Rīgā.
Eiropas Savienības valstis pagājušonedēļ vienojās par nosacījumiem kontaktu paplašināšanai ar varu Afganistānā pārņēmušo radikālo islāmistu kustību "Taliban", kā arī par kopīgu Eiropas Savienības klātbūtni Kabulā, ja tam būs atbilstoši drošības apstākļi. Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels pēc bloka ārlietu ministru sarunām Slovēnijā sacīja, ka ir jāsadarbojas ar jauno valdību Afganistānā. Tas gan nenozīmējot atzīšanu, tā esot operacionāla sadarbība. Viņš norādīja, ka šī operacionālā sadarbība palielināsies atkarībā no šīs valdības uzvedības. Borels izklāstīja kritērijus, kas jaunajai administrācijai būtu jāizpilda. Proti, Afganistāna nedrīkst kļūt par bāzi terorismam, tai ir jāciena sieviešu un mediju tiesības, jāizveido "ietveroša un pārstāvnieciska" valdība, kā arī jānodrošina piekļuve palīdzības piegādēm. Par vienu no šiem jautājumiem – sieviešu tiesību ievērošanu Afganistānā satraukumu pauž Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšsēdētāja Evelīna Rēgnere: "Nākotne ir drūma, patiešām ļoti drūma. "Taliban" sievietēm un meitenēm nozīmē pilnīgu atstumtību sabiedrībā – no skolām, no universitātēm, no oficiālajām iestādēm. Tas nozīmē viltus laulības, tas nozīmē vardarbību. Būt sievietei, būt meitenei Afganistānā nozīmē lielu bīstamību, un ka jūsu dzīvība ir apdraudēta."
Eiropā un visā pasaulē šobrīd ir pretrunīgi viedokļi par to, vai un kad cīņā ar Covid-19 pandēmiju būtu nepieciešama papildu jeb trešā pote. Pētījumi apliecina, ka vakcīnu efektivitātes rādītāji laika gaitā samazinās. Tā lūk, Lielbritānijas Oksfordas Universitātes zinātnieki noskaidrojuši, ka divu visbiežāk izmantoto koronavīrusa Covid-19 vakcīnu – "Pfizer" un "AstraZeneca" – efektivitāte samazinās jau aptuveni trīs mēnešus pēc otrās devas ievadīšanas. Arī šie pētījumi aktualizē jautājumu par vajadzību pēc trešās potes. Par eiropiešu veselību atbildīgā iestāde – Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs – pagājušonedēļ paziņoja, ka tiem, kas ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, pašlaik nav steidzamas nepieciešamības saņemt vakcīnas papildu devu, taču būtu jāapsver iespēja šādu balstvakcinācijas devu piedāvāt cilvēkiem ar īpaši novājinātu imūnsistēmu.
Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas sanāksmē pagājušonedēļ apspriesta situācija ar migrantu kustību pār Baltkrievijas robežām. Latvijas, Lietuvas un Polijas pārstāvji vērsa deputātu uzmanību, ka Baltkrievija izmanto migrāciju kā politisku ieroci un padara trešo valstu pilsoņus par savas politikas instrumentu. Tāpat tika uzsvērts, ka Baltkrievijas režīms veic arī plašu dezinformācijas kampaņu, lai maldinātu sabiedrību, radītu apjukumu un diskreditētu demokrātiskas sabiedrības vērtības. Tas notiekot ar tālejošāku mērķi – destabilizēt drošības situāciju reģionā. Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas sanāksmē Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka "Eiropas Savienība piedzīvo bezprecedenta un klaju Aleksandra Lukašenko režīma hibrīduzbrukumu".
Iknedēļas podkāsts "Eiropas diena" top sadarbībā ar Eiropas Parlamentu. Klausieties podkāstu "Eiropas diena" šeit.
DELFI redakcijas veidotos podkāstus vari klausīties arī "Podbean", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!