Podkāsta "Eiropas diena" 34. epizodē runāsim par īpašu vilciena sastāvu, kas šomēnes šķērso visu Eiropu, lai popularizētu vilcienu satiksmes izmantošanu, pievērsīsimies Eiropas Parlamenta paustajām bažām par sieviešu tiesību stāvokli Afganistānā un ieskatīsimies Eiropas Parlamenta darba kārtībā tuvākajiem mēnešiem. Vēl skaidrosim valstu dažādo nostāju jautājumā par nepieciešamību pēc Covid-19 vakcīnas papildu jeb trešās devas, kā arī pārlūkosim Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā apspriesto jautājumu par migrantu kustību pār Baltkrievijas robežām ar Latviju, Lietuvu un Poliju.
Viens no Eiropas Dzelzceļa gada vērienīgākajiem pasākumiem vārda pilnā nozīmē rit un tuvojas Latvijai. Šomēnes tiek īstenots projekts "Eiropas savienošanas ekspresis" – īpašs vilciena sastāvs dodas cauri visai Eiropai, lai popularizētu dzelzceļu kā ērtu un videi draudzīgu transporta veidu. Ceļu tas sācis Lisabonā un piecu nedēļu brauciena laikā tas pieturēs vairāk nekā 100 pilsētās, līdz 7. oktobrī ieradīsies Parīzē. Šajā maršrutā ir plānoti dažādi pasākumi, sagaidot vilcienu dzelzceļa stacijās visā Eiropā. Jebkurš interesents var sekot līdzi debatēm, kas notiek vilcienā, kā arī konferencēm par Eiropas Savienības infrastruktūras politiku un Eiropas transporta tīkla lomu, kuras, izmantojot pasākumu tīmekļa vietni www.connectingeuropeexpress.eu, tiks straumētas tiešraidē. Latvijā vilciens piestās svētdien, 19. septembrī – Siguldā un Cēsis (pieejams apskatei interesentiem), un otrdien, 21. septembrī - Rīgā.
Eiropas Savienības valstis pagājušonedēļ vienojās par nosacījumiem kontaktu paplašināšanai ar varu Afganistānā pārņēmušo radikālo islāmistu kustību "Taliban", kā arī par kopīgu Eiropas Savienības klātbūtni Kabulā, ja tam būs atbilstoši drošības apstākļi. Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels pēc bloka ārlietu ministru sarunām Slovēnijā sacīja, ka ir jāsadarbojas ar jauno valdību Afganistānā. Tas gan nenozīmējot atzīšanu, tā esot operacionāla sadarbība. Viņš norādīja, ka šī operacionālā sadarbība palielināsies atkarībā no šīs valdības uzvedības. Borels izklāstīja kritērijus, kas jaunajai administrācijai būtu jāizpilda. Proti, Afganistāna nedrīkst kļūt par bāzi terorismam, tai ir jāciena sieviešu un mediju tiesības, jāizveido "ietveroša un pārstāvnieciska" valdība, kā arī jānodrošina piekļuve palīdzības piegādēm. Par vienu no šiem jautājumiem – sieviešu tiesību ievērošanu Afganistānā satraukumu pauž Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšsēdētāja Evelīna Rēgnere: "Nākotne ir drūma, patiešām ļoti drūma. "Taliban" sievietēm un meitenēm nozīmē pilnīgu atstumtību sabiedrībā – no skolām, no universitātēm, no oficiālajām iestādēm. Tas nozīmē viltus laulības, tas nozīmē vardarbību. Būt sievietei, būt meitenei Afganistānā nozīmē lielu bīstamību, un ka jūsu dzīvība ir apdraudēta."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!