Noslepenotie dokumenti, kurus tiesāšanās ceļā ieguva "Washington Post" un žurnālists Kreigs Vitloks, atklāj visai baisu ainu par vērienu, ar kādu tika maldināta amerikāņu un starptautiskā sabiedrība par notiekošo Afganistānā. Oficiālā ASV pozīcija bija rožaina – jau 2001. gada nogalē it kā gūta uzvara. Sajūsma bija neslēpta, 2002. gada uzrunā par stāvokli valstī Džordžs Bušs pat atļāvās pajokot: "Teroristi, kas reiz atradās Afganistānā, tagad atrodas kamerās Gvantanamo līcī." Taču aizkadrā palika tas, ka runām par uzvaru nebija nekāda pamata. Vitloka grāmatā "Afganistānas dokumenti: kara slepenā vēsture" atrodamie fakti bez patosa vai klišejām dēvējami par šokējošiem.
Afganistānas atjaunošanā Vitloks atradis traģikomiskas situācijas. Safilans Barans, afgānis, kurš strādāja ASV Starptautiskās attīstības aģentūrā (USAID) kā projektu vadītājs, SIGAR liecībās stāstīja: amerikāņi bija tiktāl gatavi būvniecības projektiem, ka maz pievērsa uzmanību tam, kā interesēs tiek ieguldīts. Viņš stāsta par kādu "Taliban" saspridzinātu tiltu Lagmanā, valsts austrumu provincē. ASV bija gatavas to atjaunot. Nedēļas laikā tika atrasta afgāņu būvniecības firma, kurai tika uzdots uzcelt jaunu. Izrādās, kompānijas īpašniekam bija brālis, kurš darbojās... vietējā "Taliban" atzarā. Kopā viņiem bija bizness: viens uzcēla, otrs uzspridzināja, viens uzcēla, otrs uzspridzināja. ASV par to maksāja.
Kas vainojams pie ASV neveiksmes Afganistānā? Godīga atbilde nozīmētu iekļaut visas prezidentu administrācijas kopš 2001. gada 11 septembra, kad teroraktā Ņujorkā bojā gāja 2977 cilvēki, kā arī abas pārstāvētās partijas – gan republikāņus, gan demokrātus –, diplomātus un militāros līderus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!