Trīsdesmit piektā podkāsta "Eiropas diena" sērijā padziļināti pievēršamies diviem Afganistānas krišanas aktualizētiem tematiem – nepieciešamībai pēc eiropiešu militāro spēku struktūras, kāda spētu, piemēram, noturēt Kabulas lidostu pēkšņā valsts krišanas gadījumā, kā arī popularitāti gūstošai pieejai bēgļu atturēšanai no došanās uz Eiropas Savienību.
Afganistānas krišanas haotiskā pieredze iedragājusi Rietumvalstu ģeopolitisko situāciju un tēlu. Cita starpā Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietu un drošības jautājumos Žuzeps Borels vien dienas pēc Kabulas krišanas un steidzīgās evakuācijas sāka nopietni uzsvērt bloka vienotas militārā spēka struktūras izveides nepieciešamību. Ideju reiz jau pauduši gan Francijas prezidents Emanuels Makrons, gan Vācijas kanclere Angela Merkele, bet strauja virzība šajā virzienā nav notikusi.
Afganistānas sabrukums Eiropā radījis arī bažas par jaunas migrantu krīzes iespējamību. Mums blokā joprojām nav vienotas stratēģijas šādas krīzes novēršanai. Šobrīd izskan dažādas risinājumu idejas, tiek būvēti žogi, bet viena kopēja ideja izskatās ideoloģiski spēcīgāka par citām – eiropieši vēlas darīt visu iespējamo, lai afgāņi nepamestu valsti vai vismaz reģionu. To uzsver arī Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Johansone.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!