Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena trešdien Eiropas Parlamentā (EP) gadskārtējā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) cildināja vakcinācijas kampaņu blokā.
"Mēs to izdarījām pareizā veidā, jo mēs to izdarījām eiropiešu veidā," sacīja Leiena. ES ir vakcinēti vairāk nekā 70% pieaugušo iedzīvotāju, viņa norādīja.
Tajā pat laikā aptuveni puse no ES saražotajām Covid-19 vakcīnām - aptuveni 700 miljoni devu - nosūtītas uz 130 valstīm ārpus bloka, atšķirībā no citiem bagātajiem reģioniem, sacīja Leiena.
Viņa pavēstīja, ka tagad galvenā prioritāte ir paātrināt vakcināciju pasaulē un ES ziedos vēl 200 miljonus vakcīnu devu zemu ienākumu valstīm līdz 2022. gada vidum papildu jau apsolītajiem 250 miljoniem devu.
Leiena arī apsolīja palielināt humāno palīdzību Afganistānai par 100 miljoniem eiro.
"Mums ir jādara viss, lai novērstu reālo bada un humānās katastrofas risku. Un mēs darīsim savu darba daļu, mēs atkal palielināsim humāno palīdzību Afganistānai par 100 miljoniem eiro," paziņoja Leiena.
Tāpat Leiena norādīja, ka Eiropas Savienībai (ES) būtu jāaizliedz importēt produktus, kuru ražošanā izmantots piespiedu darbs.
"Mēs nekad nevaram pieņemt, ka cilvēki tiek spiesti ražot produktus un ka šie produkti nonāk pārdošanā veikalos šeit Eiropā," sacīja Leiena. Viņa paziņoja, ka ierosinās pieņemt ES šādu aizliegumu.
"Globālā tirdzniecība pasaulē ir laba un nepieciešama, bet to nekad nedrīkst darīt uz cilvēku cieņas un brīvību rēķina," uzsvēra Leiena.
Eiropas Komisija (EK) jau jūlijā nāca klajā ar vadlīnijām, lai palīdzētu uzņēmumiem izvairīties no piespiedu darba atbalstīšanas, bet ES likumdevēji vēlas pieņemt jaunu instrumentu, lai izskaustu produktus, kuru ražošanā izmantots piespiedu darbs.
ANO Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) rīcībā esošā informācija liecina, ka piespiedu darbs visbiežāk sastopams mājas darbos, celtniecībā, rūpnieciskajā ražošanā, lauksaimniecībā un zvejniecībā, kā arī seksa industrijā.
Ar piespiedu darbu, kam pasaulē pakļauti aptuveni 25 miljoni cilvēku, tiek saražota daļa pārtikas un apģērba, ko patērē eiropieši, norādīts ILO 2017. gada ziņojumā.
Leiena arī atklāja, ka nākamgad ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu organizēs Eiropas Savienības (ES) samitu, kas būs veltīts aizsardzības jautājumiem.
Makrons atbalsta ideju par lielāku ES militāro autonomiju, un straujais Afganistānas valdības sabrukums pēc ASV un sabiedroto spēku aiziešanas saasinājis Briselē debates par ES lomu.
"Eiropai pienācis laiks pakāpties līdz nākamajam līmenim," sacīja Leiena.
"Prezidents Makrons un es organizēsim samitu par Eiropas aizsardzību," paziņoja Leiena.
Francija janvārī uz sešiem mēnešiem pārņems ES prezidentūru, un Makrons vēlas panākt no bloka dalībvalstīm lielāku sadarbību aizsardzības jautājumos.
Taču vairums ES dalībvalstu ietilpst NATO un vairākas, sevišķi ES austrumu valstis, kas vairāk pakļautas Krievijas draudiem, nevēlas vājināt saites ar ASV.
Leieina sacīja, ka kritušo karavīru ģimenēm un draugiem bijis sāpīgi vērot situāciju Afganistānā.
"Mums jāpārdomā, kā šī misija varēja tik strauji beigties. Radušies dziļi satraucoši jautājumi, kas sabiedrotajiem būs jārisina NATO ietvaros," sacīja Leiena.
Viņa solīja sadarboties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, lai līdz gada beigām sagatavotu un prezentētu jauno ES un NATO kopīgu deklarāciju.
"Bet šī ir tikai viena vienādojuma daļa. Eiropa pati var un noteikti ir spējīga un gatava darīt vairāk," sacīja Leiena.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
