"Ar pasākumiem valsts līmenī vien vairs nepietiek, ir vajadzīgi jauni kopīgi risinājumi ES līmenī. Polija un Lietuva uzsver nepieciešamību pielāgot ES tiesību aktus un radīt tiesiskus nosacījumus, lai ES dalībvalstis varētu pienācīgi reaģēt uz apzinātu nelegālās migrācijas instrumentalizāciju un piemērot efektīvus, precīzi definētus pasākumus, kas ļautu valstīm rīkoties ātri un un aizsargāt gan savu, gan visas ES drošību," norādīts deklarācijā.
Pie Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām ar Baltkrieviju pēdējo mēnešu laikā izveidojusies krīze, jo tās lielā skaitā nelegāli mēģina šķērsot migranti, kurus pierobežā nogādājis autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīms, šādi cenšoties atriebties Rietumiem par sankcijām, kas Minskai noteiktas prezidenta vēlēšanu falsifikācijas un opozīcijas protestu brutālās apspiešanas dēļ.
Kā ziņu aģentūrai BNS pa tālruni no Varšavas sacījusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, Lietuva centīsies panākt ES dalībvalstu atbalstu patvēruma piešķiršanas noteikumu grozīšanai, lai nebūtu iespējams manipulēt ar humāniem apsvērumiem.
"Ceru, ka tā būs ne tikai dažu valstu, bet, iespējams, lielākas valstu grupas politika - un ne tikai mūsu reģionā, bet arī tajās valstīs, kas atrodas tālāk no [ES] austrumu ārējās robežas, tomēr saredz problēmas un saskata plašāku kontekstu - ka migrācijas politika nedrīkst būt instruments spiediena izdarīšanai uz ES un atsevišķām dalībvalstīm, nereti ļaunprātīgi izmantojot starptautiskos līgumu, kas noslēgti ļoti labu mērķu vārdā," viņa uzsvērusi.
Premjere norādījusi, ka patvēruma piešķiršanas noteikumi "labāk jāpielāgo reālajām dzīves situācijām, jo pašlaik tajos tiek runāts pirmām kārtām par klasisko patvēruma meklētāju, kuram lielākoties ir pienācīgi iemesli lūgt patvērumu citā valstī, piemēram, politiska vajāšana vai citi humānie apsvērumi".
"Ir jānodrošina likumīgs ceļš tiem cilvēkiem, kuri Eiropas Savienībai tiešām ir vajadzīgi un kurus mēs gribam aicināt pie sevis, taču prasībām, kas saistītas ar humāniem apsvērumiem, jābūt daudz skaidrāk reglamentētām, lai ar tām nevarētu tā manipulēt kā pašlaik," viņa sacījusi.
Polijas un Lietuvas valdības arī izteikušas apņemšanos tālāk stiprināt divpusējās attiecības aizsardzības jomā un padziļināt sadarbību starp abu valstu bruņotajiem spēkiem. Dokumentā norādīts, ka svarīgi ir kopīgi attīstīt NATO iniciatīvas.
"Polija un Lietuva uzsver nepieciešamību attīstīt ES dalībvalstu aizsardzības spējas, pilnībā saskaņojot tās ar NATO centieniem. Valdības arī tiks mudinātas pastiprināt ES iesaisti Austrumu partnerības valstu drošības jomā," teikts deklarācijā.
Tajā uzsvērta nepieciešamība samazināt ES atkarību no trešajām valstīm attiecībā uz izejvielām, tehnoloģijām, zālēm un medicīnas iekārtām.
"Subsīdijas, kuras Eiropas Savienībā strādājošiem uzņēmumiem piešķir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD ) neietilpstošu valstu valdības, var izkropļot konkurenci iekšējā tirgū un veidot nevienlīdzīgas iespējas. (..) Polija un Lietuva atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu par jauniem pasākumiem, kas radītu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus subjektiem, kuri izmanto ārvalstu subsīdijas, darbojoties ES iekšējā tirgū," teikts dokumentā.
Cita starpā puses apņēmušās apmainīties ar informāciju par kiberuzbrukumu kontroli un ES ekonomikas atveseļošanas un noturības pasākumu īstenošanu.
Deklarācijā pausts atbalsts pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku, bet vienlaikus uzsvērts, ka tās tempiem jāatbilst katras valsts "iekšējām īpatnībām".
Polija un Lietuva arī apliecinājušas apņemšanos turpināt attīstīt kopīgos infrastruktūras projektus, tostarp "Via Baltica", "Rail Baltica" un Baltijas valstu energosistēmu sinhronizāciju ar pārējās Eiropas tīkliem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
