Francija piektdien, 17. septembrī, atsauca uz konsultācijām savus vēstniekus ASV un Austrālijā, turpinoties strīdam par Austrālijas atteikšanos no zemūdeņu iegādes līguma ar Franciju par labu kodolzemūdenēm, kuras Austrālija iegūs ar ASV palīdzību.
Francijas prezidents Emanuels Makrons lika nekavējoties atsaukt abus vēstniekus "Austrālijas un ASV 15. septembra paziņojumu sevišķās nopietnības" dēļ, paziņoja Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns.
Atteikšanās no okeāna klases zemūdeņu projekta, pie kura Austrālija un Francija bija strādājušas kopš 2016. gada, ir "nepieņemama uzvedība starp sabiedrotajiem un partneriem", sacīja Ledriāns.
"Tās sekas skar mūsu alianšu, mūsu partnerību koncepciju, un Indijas-Klusā okeāna [reģiona] svarīgumu Eiropai."
ASV prezidents Džo Baidens, Austrālijas premjerministrs Skots Morisons un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons trešdien paziņoja par jaunas šo valstu stratēģiskās aizsardzības alianses izveidošanu, kas paredz piešķirt Austrālijai ASV kodolzemūdeņu būvniecības tehnoloģiju, kā arī kiberaizsardzību, pielietojamo mākslīgo intelektu un zemjūras tehnoloģiju iespējas.
Tiek uzskatīts, ka pakts par šādas alianses izveidošanu ir vērsts pret Ķīnas nostiprināšanos reģionā.
Francija ir sašutusi par šo aliansi, jo tās dēļ zaudēja kontraktu par konvencionālo zemūdeņu piegādāšanu Austrālijai. Kontrakta parakstīšanas laikā 2016. gadā tā vērtība bija 50 miljardi Austrālijas dolāru (31 miljards eiro).
Francijas lēmums atsaukt vēstniekus no sabiedrotajām ASV un Austrālijas ir bezprecedenta solis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
