Sods pusmiljons eiro dienā: poļi neaptur ogļu ieguvi Turovā  (75)

Iepriekš maijā tiesa pieprasīja tūlītēji apturēt darbu raktuvē līdz strīdā tiek pieņemts galīgais spriedums. Jaunākais lēmums ir pirmais gadījums, kad Eiropas Kopienu tiesa reaģē uz tās iepriekšējo spriedumu nepildīšanu.

Čehijas pārstāvji norādījuši, ka soda piespriešanu uzskata par uzvaru cīņā, tomēr vēlas panākt vienošanos ar Poliju, kuras rezultātā ogļu ieguve Turovā tomēr tiktu ietekmēta. "Es vēlos un ceru, ka arī Polija vēlas slēgt vienošanos. Tas nav tikai par naudu, par kompensācijām, bet par tehniskiem apstākļiem, kuri ir jāpanāk pirms tiek turpināta ogļu ieguve," norādījis Čehijas vides ministrs Ričards Brabeks.

Čehija pieprasa Polijai izbūvēt jaunas dzeramā ūdens ieguves iespējas tiem pierobežas reģionā dzīvojošajiem, kuri raktuves darbības rezultātā notikušo gruntsūdens līmeņu izmaiņu dēļ ir zaudējuši līdzšinējos ūdens avotus. Čehija arī pieprasa Polijai regulāri inspicēt raktuvi un dalīties ar iegūto informāciju. Līdz šim starpvalstu diskusijas par šo jautājumu nav novedušas pie reālas rīcības, kas mudināja čehus vērsties tiesā.

Polijas puse pēc lēmuma saņemšanas tūlītēji noraidījusi, ka raktuve iespaidīgā soda dēļ varētu tikt slēgta. Medijs atzīmē, ka tas ir mazticami, ņemot vērā, ka raktuve nodrošina aptuveni 7% no visas Polijas patērētās elektroenerģijas. Šī iemesla dēļ Polijas valdības pārstāvis Pjotrs Mulers publiskā paziņojumā sodu nodēvējis par neproporcionālu un faktos nebalstītu.

Čehija iepriekš pieprasījusi līdz pat pieciem miljoniem eiro dienā lielu sodu Polijai.

Atvērtā tipa ogļu raktuve atrodas pašos Polijas dienvidrietumos, tādā kā sauszemes pussalā starp Čehiju un Vāciju (kartē zemāk). Čehija ir nemierā ar lielajiem ūdens resursiem, kurus patērē raktuve.

Strīds par raktuves darbības apturēšanu ir senāks, izsaucot arī aktīvistu protestus gan Čehijā, kuri iestājas pret tās darbību, gan Polijā, kuri savukārt protestē pret kaimiņvalsts iejaukšanos šajā reģionā darbu nodrošinošā uzņēmuma darbībā.

Tiesa, izskatot prasības cēlēju argumentus, maijā lēma, ka raktuves darbība apturama tūlītēji, jo darbības turpināšana vēl vairāk apdraudētu gruntsūdeņu stāvokli Čehijas pusē. Raktuves dēļ gruntsūdeņu līmenis Čehijas pusē pazeminoties, apdraudot plašā apkaimē dzīvojošo iespējas iegūt ūdeni.

Turovas raktuves licence beidzās 2020. gadā, bet Polijas valdība to jau divkārt pagarinājusi līdz pat 2044. gadam. Čehija to neatzīst.

Eiropas Komisija (EK) iesaistījās strīda risināšanā, atzīstot, ka Polija pārkāpusi ES likumus, kas šādos gadījumos paredz obligātu konsultāciju ar kaimiņvalstīm. Vienlaikus gan EK atzīmēja, ka Čehijas apsūdzības attiecībā uz raktuves ietekmi uz ūdens plūdumu neesot pamatotas ar pierādījumiem.

Polijai piederošā ogļu ieguves kompānija PGE, kas saimnieko raktuvē, brīdinājusi, ka darba apturēšana skars līdz pat 80 000 cilvēku – tiešu un pakārtotu darbavietu, kā arī viņu visu ģimenes locekļus. EK gan iepriekš jau brīdinājusi, ka pārredzamā nākotnē ogļu raktuvju reģioniem būs aizvien mazākas iespējas piesaistīt Eiropas fondu naudu, un ilgtermiņā tie būs zaudētāji, ja laicīgi nesāks reformēt ekonomiku.