Pēc Serbijas lēmuma nosūtīt uz robežu četras bruņumašīnas pirmdien uz Serbijas un Kosovas robežas izveidojusies saspringta situācija.
Jau tā saspīlētās Serbijas un Kosovas attiecības vēl vairāk pasliktinājās pēc Kosovas lēmuma pagājušajā nedēļā izvietot valsts ziemeļos īpašās policijas vienības. Kosovas ziemeļos dzīvo daudz etnisko serbu, kas noraida Prištinas autoritāti.
Kosova nosūtīja īpašās policijas vienības uz ziemeļiem pēc lēmuma aizliegt automašīnām Serbijas numura zīmes.
Kosovas valdība 20. septembrī nolēma, ka autovadītājiem, kuru spēkratiem ir Serbijas numura zīmes, tās jānomaina pret pagaidu zīmēm, iebraucot Kosovā.
Kosovas valdība savu lēmumu pamatoja ar Serbijas atteikšanos ielaist valstī automašīnas ar Kosovas numura zīmēm.
Sadusmoti par šo aizliegumu, simtiem etnisko serbu, no kuriem daudziem automašīnām ir Serbijas numura zīmes, rīkoja protestus un nobloķēja satiksmi divos robežpunktos uz robežas ar Serbiju.
Serbijas armija šodien izvietoja četras bruņumašīnas divus kilometrus no Jarinjes robežpunkta, ziņoja aģentūras AFP korespondents.
Serbijas valstij piederošais telekanāls RTS pārraidīja video, kuros redzamas bruņumašīnas, kā arī Serbijas karavīri netālu no robežas.
Serbijas Aizsardzības ministrija nedēļas nogalē apsūdzēja Kosovu provokācijās, un Serbijas iznīcinātāji pārlidoja robežas reģionu.
Serbijas iekšlietu ministrs Nebojsa Stefanovičs arī apmeklēja karavīrus divās militārajās bāzēs pie Kosovas robežas.
Albānijas premjerministrs Edi Rama šodien apmeklēja Kosovu un nodēvēja Serbijas pēdējos soļus par teatrāliem militārajiem manevriem. Pēc tikšanās ar Kosovas premjerministru Albinu Kurti viņš žurnālistiem sacīja, ka vienīgais risinājums ir dialogs.
Taču viņš uzsvēra, ka Albānijas nostāja nav mainījusies kopš šo domstarpību sākuma.
Serbija apgalvo, ka Kosovas lēmums aizliegt automašīnām Serbijas numura zīmes apliecina Kosovas kā neatkarīgas valsts statusu, ko Serbija neatzīst. Kosova savukārt apgalvo, ka tās lēmums ir atbildes pasākums Serbijas aizliegumam.
Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008. gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, arī lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija un Ķīna, kas kavē Kosovas pievienošanos ANO.
Vašingtona un Brisele ir aicinājušas Kosovu un Serbiju mazināt spriedzi un atgriezties pie sarunām par attiecību normalizēšanu. Ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību šādas sarunas ar pārtraukumiem notiek jau aptuveni desmit gadus.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs ir paziņojis, ka attiecību normalizēšanas process varēs atsākties tikai pēc tam, kad Kosova būs atsaukusi savus īpašos policijas spēkus no etnisko serbu apdzīvotajiem valsts ziemeļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
