Reaģējot uz šogad Eiropas valstīs pieredzēto straujo enerģijas cenu pieaugumu, ko daļa eiropiešu jau pamanījuši neierasti lielos rēķinos, Eiropas Parlamenta deputāti trešdien, 6. oktobrī, debatēs izteica virkni tūlītēju, vidēja un ilgtermiņu risinājumu ekonomiskā spiediena mazināšanai un cenu samazināšanai. Eiropas Komisija savukārt mudina tūlītējus risinājumus koordinēti meklēt nacionālā līmenī, vienoti virzoties uz nospraustajiem mērķiem palielināt atjaunojamās enerģijas resursu avotus un mazināt fosilā kurināmā izmantošanu.
Enerģijas cenu straujajam pieaugumam ir vairāki iemesli, bet divi to ietekmējuši izteiktāk :
- Dabasgāzes cenas straujš pieaugums un galvenā tās piegādātāja Krievijas atteikšanās palielināt ieguves apjomus
- Negaidīti strauja globālās ekonomikas atkopšanās pēc pandēmijas, īpaši Āzijā. Tā veicinājusi naftas cenas pieaugumu.
Kā trešdien debatēs uzsvēra vairāku valstu eiroparlamentārieši, ne visās valstīs situācija ir vienlīdz skarba. Īpaši priviliģētas ir tās valstis, kurās elektroenerģijas un siltuma ražošanā jau šobrīd dominē atjaunojamie resursi. Arī atšķirīgās sociālās palīdzības sistēmas maznodrošināto atbalstam atšķiras no valsts uz valsti.
Vadošo Eiropas politisko grupu parlamenta pārstāvju izteiktās tēzes situācijas risināšanai:
Eiropā lielākā politiskā spēka "Eiropas Tautas partijas" pārstāvis Zigfrīds Muresāns no Rumānijas mudināja, pirmkārt, skaidrot un izmeklēt dabasgāzes cenas straujo lēcienu. Viņš arī atzīmēja, ka gadījumā, ja tā pēkšņo pieaugumu radījusi vai veicinājusi valsts vai nevalstiska spēlētāja, piemēram, Krievijas vai "Gazprom", manipulācija, tad iespējams Eiropai jāatbild ar sankcijām. Iepriekš Eiropas enerģijas komisāre Kadri Simsone "Reuters" norādījusi, ka tiek izskatīts, vai Krievija manipulē ar cenām, piemēram, lai panāktu "Nord Stream 2" gāzesvada darbības uzsākšanu, ko pagaidām nav apstiprinājis atbildīgais regulators.
Muresāns arī uzsvēra, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, meklējot nacionāla mēroga risinājumus, veidojot atbalsta mehānismus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jāņem vērā, ka tie nedrīkst nākt par sliktu citās dalībvalstīs dzīvojošajiem un citu dalībvalstu uzņēmumiem. Šajā ziņā viņš mudināja gaidīt Simsones visas Eiropas Komisijas vārdā solītos "instrumentus" - ieteikumus dalībvalstīm, kā, nepārkāpjot ES likumus, ar nodokļu atvieglojumiem, pabalstiem un citos veidos palīdzēt saviem pilsoņiem. Kā trešo risinājumu Muresāns rosināja iepriekš Eiropas ministru tikšanās laikā izskanējušo ideju veidot vienotu ES dabasgāzes uzglabāšanas sistēmu, kas šādos krīzes apstākļos ļautu uzturēt zemāku cenu.
Spāņu eiroparlamentāriete no EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas Irace Garsija arī nāca klajā ar trim konkrētiem piedāvājumiem. Kā pirmo viņa uzsvēra nepieciešamību blokam fosilo kurināmo iepirkt kopā, gluži kā vienoti par zemākām cenām izdevās izdevīgāk iepirkt Covid-19 vakcīnas. Otrkārt, viņa mudināja pārtraukt spekulācijas ar izmešu kvotām. Tās pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem veidojot līdz piektdaļai no cenas pieauguma, iepriekš vēstīja "Euronews". Kā trešo un tūlītēji nepieciešamo risinājumu viņa mudināja pieņemt "enerģijas minimumu maznodrošinātajiem" jeb izstrādāt palīdzības mehānismu energoenerģijas un siltuma iegādei tiem iedzīvotājiem, kuriem citādi jāizšķiras starp siltumu un ēdienu, viņa uzsvēra.
EP liberāļu grupas "Eiropas atjaunotne" pārstāvis no Francijas Kristofs Grudlers, pirmkārt, arī mudināja enerģiju iepirkt vienoti. Kā otru, bet ne tūlītēju risinājumu, viņš uzsvēra akūto nepieciešamību palielināt enerģijas ražošanu Eiropas Savienībā, palielinot bloka neatkarību no tādām cenu svārstībām, kādas šobrīd ES piedzīvo ārēju apstākļu ietekmē. Kā trešo risinājumu Grudlers minēja nepieciešamību īstenot strauju enerģijas tirgus reformu, nepiesaistot to gāzes cenai.
EP Zaļo frakcijas vadītājs Filipe Lamberts pievienojās iepriekš arī Komisijas pārstāves Simsones mudinājumam straujāk ieguldīt atjaunojamās enerģijas avotos, klimata problēmu un ģeopolitiskās situācijas dēļ atkarība no fosilajiem resursiem kļuvusi par ekonomisku apgrūtinājumu. Viņš kā tūlītēji darāmo atzīmēja sociālā atbalsta mehānismu izstrādi mazāk aizsargātajiem, minot piemēru, ka viņa EP pārstāvētajā Beļģijā vidusmēra divu bērnu ģimenei izmaksu pieaugums mēnesī palielināšoties par 100 eiro. Kā risinājumu, veidojot atbalsta mehānismus trūcīgākajiem, viņš atzīmēja nodokļu palielināšanu turīgākajiem, kuri ir arī lielākie enerģijas patērētāji un piesārņotāji.
Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vārdā bijusī Polijas premjere Beata Šidlo par cenu pieaugumu kritizēja gan ES pieņemto emisiju kvotu cenas, gan "Nord Stream" gāzesvadu projektus. Šo faktoru dēļ viņa mudināja pārskatīt ES enerģijas politiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
