Pret Stojanoglo ierosināta krimināllieta par pasīvo korupciju, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, pilnvaru pārsniegšanu un nepatiesu liecību sniegšanu.
Viņa dzīvesvietā notikusi kratīšana.
Stojanoglo vadīja Ģenerālprokuratūru kopš 2019.gada. Iepriekšējais prezidents Igors Dodons viņu iecēla amatā dažas nedēļās pirms aiziešanas no amata un varas nodošanas Maijai Sandu.
Sandu vairākkārt kritizējusi Stojanoglo, cita starpā norādot, ka Ģenerālprokuratūra viņa vadībā nav spējīga cīnīties ar korupciju.
Sūdzību par Stojanoglo iesniedza valdošās partijas "Rīcība un solidaritāte" deputāts Lilians Karps.
Stojanoglo, 2012.gadā būdams deputāts un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, piedāvājis labojumu likumā "Par naudas atmazgāšanu", kas 2014.gadā sekmēja to, ka caur Moldovas banku sistēmu tiek atmazgāti miljardi eiro pēc shēmas, kas aprakstīta Korupcijas un organizētās noziedzības izpētes centra pētījumā "Landromāts", norādīja Karps.
Turklāt deputātam ir aizdomas, ka Stojanoglo ir koruptīvi sakari ar vienu no bagātākajiem Moldovas uzņēmējiem Vjačeslavu Platonu, kas šobrīd izsludināts meklēšanā.
Kā uzskata Karps, Ģenerālprokuratūra nelikumīgi atcēlusi apsūdzības Platonam.
Pats Stojanoglo uzskata, ka pārmetumi ir nepamatoti.
Viņš apgalvo, ka Moldovas jaunā vara viņu vajā par atteikšanos ierosināt krimināllietas pret opozīcijas pārstāvjiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!