Foto: Vida Press
1944. gada februāris, Padomju Savienības kara aviācija bombardē Stokholmu, divi zviedru karavīri gūst ievainojumus, tiek sagrautas vairākas ēkas. Tās nav rindas no fantastikas romāna par alternatīvo vēsturi. 2. pasaules kara priekšpēdējā gadā PSRS bumbvedēji tiešām veica uzlidojumu neitrālās Zviedrijas galvaspilsētai. Uzlidojuma iemesls joprojām nav skaidrs, un tiek minēti vairāki PSRS rīcības iemesli. Viens no tiem – padomju puse šādi Zviedrijai atriebās par Stokholmā aizturētu krievu spiegu.

Pēdējo reizi Zviedrija karadarbībā bija piedalījusies 1814. gadā Zviedrijas–Norvēģijas karā, bet kopš tā laika, arī 2. pasaules karā, palika neitrāla. Neskatoties uz Zviedrijas neiejaukšanos karadarbībā, kas ritēja visapkārt šai valstij, arī zviedri vairākas reizes dabūja izjust kara realitāti. 1940. gada 3. oktobrī britu bumbvedējs sajauca vācu ostas pilsētu Štetīni ar Zviedrijas dienvidu pilsētu Malmi un nometa tur trīs aviobumbas. 1943. gada 18. novembrī briti kļūdījās vēlreiz un bombardēja Malmes kaimiņpilsētu Lundu.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

NorvēģijaZviedrijaPadomju SavienībaLasāmgabaliAtskats vēsturēDelfi Plus

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit