Azerbaidžāna šonedēļ atsākusi izmantot Armēnijas gaisa telpu pēc septiņu gadu pārtraukuma, valstī raisot neizpratni par valdības doto atļauju, raksta "Eurasia Net".
Pirmais nacionālās aviokompānijas "Azerbaijan Airlines" lidojums starp galvaspilsētu Baku un Nakčivanas eksklāvu reģistrēts trešdien, 6. oktobrī. Pirmie par to publiski ziņoja armēņu aktīvisti, kuri lidmašīnas pārlidojumu pamanīja portālā "FlightRadar24" Aviokompānija apstiprinājusi, ka jaunais lidojuma maršruts starp citādi izolēto reģionu un valsts galvaspilsētu ļaus ietaupīt laiku un degvielu.
Armēnijas Civilās aviācijas komisija medijiem atklājusi, ka abas valstis otras gaisa telpu neizmanto kopš 2014. gada, bet atzīmēja, ka oficiāla aizlieguma Azerbaidžānas aviokompānijām lidot par Armēniju nekad nav bijis. Armēnijā vadošās Pilsoniskā līguma partijas pārstāve Lilita Manasjana sociālajos tīklos arī uzsvērusi, ka Armēnijas gaisa telpa azerbaidžāņiem vienmēr bijusi atvērta un tās neizmantošana bijis ekonomiski naidīgs lēmums, jo par gaisa telpas izmantošanu tiek maksātas nodevas.
Patlaban Azerbaidžānai samilzis konflikts ar Irānu, kura pēdējo dienu laikā slēgusi tai iespēju izmantot gaisa telpu militāriem pārlidojumiem uz Nakčivanu. Armēņi sociālajos tīklos tikmēr savu valdību dēvē par proturcisku, kā arī norāda, ka valsts līderi paši nostāda sevi muļķīgā situācijā, jo brīdī, kad Irāna atbalsta Armēniju attiecībā uz Kalna Karabahas pretenzijām, Armēņi paši dod Azerbaidžāņiem atbalstu, atreferē medijs.
Kopš pērn aizvadītā Otrā Kalnu Karabahas kara, kurā Azerbaidžāna ieņēma Armēnijas lielu daļu līdz šim kontrolētās Kalnu Karabahas, kā arī atguva teritorijas ap to. Līdz ar atgūtajām teritorijām Azerbaidžāņi ieguvuši iespēju regulēt arī vairākus posmus uz lielceļa, kas savieno Irānu un Armēnijas pilsētu Gorisu, kur gan ar nodevām aplikuši, gan arestējuši Irāņu kravas automašīnu šoferus, kuri devušies uz Kalnu Karabahu, atzīmē medijs.
Miera līguma ietvaros Azerbaidžāna cenšas arī pēc iespējas drīzāk panākt pēc iespējas lielāku ietekmi pār tā dēvēto Zangezūras koridoru, kas valsts pamatteritoriju ar tās eksklāvu savienos pa zemi. Azerbaidžāna draudējusi miera līgumā iekļautā koridora atvēršanai vajadzības gadījumā arī izmantot militārus līdzekļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
