Dabiskais pieaugums, kurā tiek ierēķināti visi piedzimušie un mirušie, bet netiek ņemta vērā migrācija, norāda, ka no 2020. gada oktobra sākuma līdz šī gada septembra izskaņai, Krievijā dzīvojošo skaits sarucis par 997 000 cilvēkiem, ņemot vērā oficiālos datus, aprēķinājis demogrāfs Aleksejs Rakša. Šī gada laikā Krievija pieredzējusi vairākus Covid-19 viļņus un kļuvusi par valsti ar vienu no lielākajiem no slimības mirušo rādītājiem. Tiek lēsts, ka pandēmijas laikā iedzīvotāju skaits sarucis par aptuveni 660 000 vairāk nekā vidēji līdz tai.
Oficiālā valsts statistika demonstrē, ka Latvijas lielajā austrumu kaimiņā dzīvojošo skaits šobrīd noslīdējis līdz aptuveni 145 miljoniem cilvēku. Tas ir zemāk nekā 2000. gadā, kad pie varas nāca Vladimirs Putins, turklāt šajā laikā Krievija okupēja Krimu, oficiālajā statistikā iekļaujot arī aptuveni divus miljonus tajā dzīvojošo.
Iepriekšējais dabiskā pieauguma krituma rekords tika reģistrēts starp 1999. gada jūliju un 2000. gada jūniju, kad 12 mēnešos iedzīvotāju dabīgais pieaugums uzrādīja Krievijā mītošo skaita kritumu par 983 000.
Dabiskais pieaugums Krievijā līdz šim cieši korelējis ar valsts ekonomisko stāvokli. Tas pēc Padomju Savienības sabrukuma bija negatīvs līdz pat iepriekšējās desmitgades pirmajai pusei, kad dabiskais pieaugums uzrādīja pozitīvu tendenci līdz ar ekonomikas nostiprināšanos. Savukārt negatīvos skaitļos tas atgriezās jau kādu laiku pirms pandēmijas līdz ar naftas cenas lejupslīdi un pieaugošām sankcijām pret Krieviju, kas ievērojami vājināja arī tās ekonomiku.
Medijs atzīmē, ka kopumā iedzīvotāju skaits ilgstoši bijis augošs, galvenokārt pateicoties miljoniem imigrantu no Centrālāzijas zemēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!