Valsts policijas priekšnieks vēlētos sakaru virsnieku Krievijā  (9)

Raidījums atgādināja, ka aizvien nav atklāti tādi skaļi noziegumi kā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus, jurista un politiķa Pāvela Rebenoka, futbola aģenta Romāna Bezzubova un tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavības, kā arī advokāta Aināra Platača bezvēsts pazušana. Policija norāda, ka daudzu pasūtījuma slepkavību pēdas ved uz Krieviju.

Bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs, kurš savulaik vadīja Laukrozes slepkavības izmeklēšanas grupu, raidījumam atzina, ka arī šī nozieguma pēdas, visticamāk, meklējamas Krievijā, taču kaimiņvalsts savulaik atteikusies sadarboties ar Latvijas tiesībsargiem. "Tas ir kritiski [svarīgi] - sastrādāties ar ārvalstu kolēģiem. Ja šodien Eiropas Savienībā mums nav problēmu strādāt, tad ārpus tās ir diezgan problemātiski vai pat neiespējami. Un šeit ir arī viens no iemesliem, par ko mums jādomā arī nākotnē, kā to risināt," "Nekā personīga" sacīja Pumpurs.

VP priekšnieks Ruks, neminot konkrētas krimināllietas, raidījumam atzina, ka vajadzība sadarboties ar Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm ir bijusi ne vienā vien izmeklēšanā, un šī sadarbība nav laba, tāpēc kā viens no risinājumiem tiek apsvērts sakaru virsnieks, kurš strādātu uz vietas Krievijā.

VP patlaban aiz Latvijas robežām esot trīs šādi sakaru virsnieki - viens Lielbritānijā un divi Eiropolā. Sakaru virsnieki palīdz policijai gan operatīvajā darbā, gan sniedz atbalstu tad, kad krimināllieta ierosināta un tiek vākti pierādījumi. Lai arī pastāv pretizlūkošanas riski, policija šāda amata izveidē Krievijā saskatītu pienesumu savā darbā, vēstīja "Nekā personīga".

"Mums ir jādomā par sakaru virsnieku arī šajā valstī. Bet tas ir ļoti komplicēts jautājums. Tas zināmā mērā ir arī valsts drošības jautājums. Mēs to ļoti labi apzināmies," raidījumam atzina VP priekšnieks.