Krievijā godina bandītu Motorolu, viņa vārdā nodēvējot patruļlaivu  (112)

Pavlovs, kurš pats publiski lepojies ar kara noziegumu pastrādāšanu Ukrainas austrumos, karot prokrievisko separātistu rindās ieradās no dzimtās Krievijas. Viņš mira sprādzienā pie stingri apsargātās dzīvokļu mājas, kurā mita. Atbildību par viņa nāvi uzņēmies kāds Ukrainas galēji labējais grupējums, bet par ticamāku viņa nāves iemeslu uzskata separātistu kaujinieku vadoņu iekšējo cīņu par varu un ietekmi. To, ka Pavlova slepkavību paveikuši cilvēki pēc pavēles saņemšanas no Maskavas, intervijās atzinis arī cits tā dēvēto separātistu līderis Igors Girkins, pazīstams kā Strelkovs, kurš jau labu laiku atgriezies dzimtajā Krievijā.

Pavlovs iepriekš četrus gadus dienējis Krievijas armijā, tostarp karojis Otrajā Čečenijas karā. Pirms ierašanās Ukrainā viņš Rostovā pie Donas strādājis dažādus mazkvalificētus darbus, kā arī nonācis drošības iestāžu uzmanības lokā par sodāmām aktivitātēm, vēsta portāls. Ukrainā viens no viņa pirmajiem uzdevumiem esot bijusi neveiksmīgā "tautas apvērsuma" organizēšana Harkivā. Vēlāk viņš kļuvis par nelikumīgā kaujinieku grupējuma "Sparta" komandieri, iesaistoties cīņās arī par Doņeckas lidostu un Ilovaisku.

Ir fiksēti vairāki Pavlova personīgi pastrādātie kara noziegumi, tostarp gūstā krituša ukraiņu karavīra Igora Branovicka slepkavība. Viņš bijis viens no 12 vīriem - Doņeckas lidostas aizstāvjiem, kurš pēc munīcijas beigšanās padevies. Pašu separātistu izplatītā video redzams, ka Branovickis tajā brīdī bijis pie labas veselības. Izdzīvojušie vēlāk devuši liecības, ka viņu sākotnēji spīdzinājuši bandītu grupējuma "Somālija" līderis Mihails Tolstihs, pazīstams kā Givi (nogalināts 2017. gada 8. februārī), divi čečeni, kuri zināmi pēc segvārdiem Tančiks un Staļins, kā arī kāda sieviete, zināma kā Vika. Pēc spīdzināšanas viņus kādā pagrabā pratinājis Doņeckas prokrievisko kaujinieku līderis Aleksandrs Zaharčenko (nogalināts 2018. gada 31. augustā). Sagūstītie aizvesti vēl citviet, kur stundām ilgi sisti. Izsaukti ārsti, bet Pavlovs par telpā guļošo Branovicki noteicis, ka viņš tāpat līdz slimnīcai neizdzīvos un ar diviem šāvieniem galvā noslepkavoja ukraiņu karavīru. Bandīti vēlāk Motorolas rīcību publiski attaisnoja kā žēlastības aktu.

Motorola vēlāk intervijā "Kyiv Post" žurnālistam telefonintervijā nav komentējis konkrēti Branovicka slepkavību, bet paziņoja, ka viņu nekādas apsūdzības neuztraucot, jo viņš ir nogalinājis 15 karagūstekņus un nogalinās, ko vien vēlas.

Neskatoties uz Pavlova pastrādātajiem kara noziegumiem, jau viņa pirmajā nāves gadadienā Rostovā pie Donas Ostrovskas parkā bandītu līderim, kā arī citiem viņa mirušajiem līdziniekiem ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīga Vladislava Surkova līdzdalību atklāts piemineklis "Donbasa varoņiem", atzīmē "Harkivas Cilvēktiesību aizsardzības grupas" interneta vietne. Strelkovs cita starpā minējis, ka Motorolas slepkavība nevarējusi notikt bez Surkova iesaistes.