EP aicina ES Padomi un EK steidzami aizsargāt Polijas iedzīvotājus  (120)

Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā ar 502 balsīm par, 153 pret un 16 atturoties EP deputāti uzsvēra, ka Polijas Konstitucionālajam tribunālam nav ne juridiska spēka, ne neatkarības, un tas nav pietiekami kvalificēts, lai interpretētu Polijas konstitūciju.

Krastiņš atzīmēja, ka pēc nedēļas sākumā notikušajām nokaitētajām plenārsēdes debatēm ar Polijas premjerministru un EK priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, deputāti pauž "dziļu nožēlu" par 2021.gada 7.oktobra lēmumu, kas ir "uzbrukums Eiropas vērtību un likumu kopienai", un norāda, ka Polijas Konstitucionālais Tribunāls ir "pārveidots par instrumentu, ar ko legalizēt varas iestāžu nelikumīgās darbības".

Mēneša sākumā Polijas Konstitucionālais tribunāls atzina, ka daži ES līguma panti nav "savienojami" ar Polijas konstitūciju. Turklāt Konstitucionālā tribunāla priekšsēdētāja Jūlija Pšilembska uzskaitīja virkni ES līguma pantu, kas nav savienojami ar Polijas konstitūciju, kā arī norādījusi, ka ES institūcijas "rīkojas ārpus savām pilnvarām," kas noteiktas līgumā.

EP uzteic desmitiem tūkstošu miermīlīgo protestētāju Polijā, kas devušies ielās, lai protestētu pret Tribunāla lēmumu, un viņu vēlmi pēc spēcīgas demokrātiskas Polijas, kas būtu neatņemama Eiropas projekta sastāvdaļa. EP deputāti atkārtoti pauž atbalstu tiem Polijas tiesnešiem, kuri joprojām atzīst ES tiesību aktu prioritāti un nodod lietas ES Tiesai, neraugoties uz risku viņu karjerai.

Deputāti uzsver, ka saskaņā ar Polijas konstitūciju, ratificēts starptautisks nolīgums ir daļa no valsts tiesību sistēmas, kas ir jāpiemēro tieši, un kolīziju gadījumā tā tiesību akti ir pārāki par valsts tiesību aktiem. Viņi apsūdz Polijas premjerministru par to, ka viņš turpina "ļaunprātīgi izmantot tiesu varu kā līdzekli savas politiskās darba kārtības īstenošanai", un uzsver, ka Polija ir brīvprātīgi apņēmusies ievērot dibināšanas Līgumu noteikumus un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

EP atkārtoti pauž viedokli, ka ES nodokļu maksātāju nauda nebūtu jāpiešķir valdībām, kas "klaji, mērķtiecīgi un sistemātiski" apdraud ES vērtības, un aicina EK un ES Padomi rīkoties, tostarp sākt pārkāpuma procedūras un lūgt ES Tiesai noteikt pagaidu pasākumus, iedarbināt ES Tiesiskuma nosacījumu mehānismu, neapstiprināt Polijas atveseļošanas un noturības plānu un paziņot, ka pastāv nepārprotams risks, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu.

Tāpat EP aicina pārtraukt vai apturēt maksājumus, ņemot vērā risku, ka Polijas kontroles sistēmu efektīvā darbībā varētu pastāvēt būtiski trūkumi. EP deputāti uzsver, ka šie pasākumi nav paredzēta kā soda pasākumi pret Polijas iedzīvotājiem, bet gan līdzekļi tiesiskuma atjaunošanai Polijā, tāpēc aicina EK rast iespējas, kā ES līdzekļus varētu nogādāt tieši galasaņēmējiem.

Rezolūcijā uzsvērts, ka saskaņā ar vairākām aptaujām, kas veiktas Polijā 2021.gada septembrī un oktobrī, iedzīvotāju atbalsts ES ir augstāks nekā vidēji citās dalībvalstīs. Tikai 5% respondentu teica, ka vēlētos, lai Polija izstājas no ES. 90% aptaujāto pozitīvi novērtēja Polijas dalību ES, un 95% uzskatīja, ka ES atbalstam ir pozitīva ietekme uz viņu pilsētas vai reģiona attīstību.

LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada novembrī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un EP vienojās par mehānismu, kas saista ES fondu līdzekļu piešķiršanu ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu. Tomēr pret ES fondu līdzekļu sasaisti ar likuma varas ievērošanu kategoriski iebilda Ungārija un Polija.