Armēnijas politiskā elite kopš sakāves Otrajā Kalnu Karbahas karā aizvien vairāk ierobežo runas brīvību, atsaucoties uz tiesiskumu un cilvēktiesības uzraugošo nevalstisko organizāciju ziņojumiem, vēsta "Eurasia Net".
Armēnijas valdība ilgstoši dēvējusi Armēniju par demokrātijas bastionu, pretnostatot tās parlamentārās republikas modeli iepretim Azerbaidžānas autoritārajam modelim, kurā faktiskā vara jau otrajā paaudzē pieder Alijevu klanam. Tomēr kopš Armēnijas sagrāves Otrajā Kalnu Karbahas karā pirms gandrīz gada un sekojošajiem protestiem pret Nikola Pašinjana vadīto valdību, amatpersonas ir pastiprinājušas vēršanos pret vārda brīvību, tostarp jebkādu valdības kritiku.
Pašinjana vadītās partijas uzvara un viņa palikšana premjera amatā pērnā gada pavasarī nostiprināja viņa pozīcijas, neskatoties uz pieaugošo kritiku. Viņam jau kā jaunās valdība vadītājam pirmoreiz ienākot zālē, ministri piecēlās, izsaucot ironiskas piezīmes par viņa centieniem veidot dzelzs dūres tēlu pēc zaudēta kara. Tikmēr šogad pieņemtais un Konstitucionālās tiesas oktobra sākumā atbalstītais likums, kas par indivīdu sabiedrisko aktivitāšu nomelnošanu pacēlis sodu līdz aptuveni 11 000 eiro, norāda uz dzelzs dūres principa izvēršanu arī faktiskajā pārvaldes modelī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
