Armēnijā parādās autoritārisma iezīmes – ierobežo runas brīvību  (41)

Armēnijas valdība ilgstoši dēvējusi Armēniju par demokrātijas bastionu, pretnostatot tās parlamentārās republikas modeli iepretim Azerbaidžānas autoritārajam modelim, kurā faktiskā vara jau otrajā paaudzē pieder Alijevu klanam. Tomēr kopš Armēnijas sagrāves Otrajā Kalnu Karbahas karā pirms gandrīz gada un sekojošajiem protestiem pret Nikola Pašinjana vadīto valdību, amatpersonas ir pastiprinājušas vēršanos pret vārda brīvību, tostarp jebkādu valdības kritiku.

Pašinjana vadītās partijas uzvara un viņa palikšana premjera amatā pērnā gada pavasarī nostiprināja viņa pozīcijas, neskatoties uz pieaugošo kritiku. Viņam jau kā jaunās valdība vadītājam pirmoreiz ienākot zālē, ministri piecēlās, izsaucot ironiskas piezīmes par viņa centieniem veidot dzelzs dūres tēlu pēc zaudēta kara. Tikmēr šogad pieņemtais un Konstitucionālās tiesas oktobra sākumā atbalstītais likums, kas par indivīdu sabiedrisko aktivitāšu nomelnošanu pacēlis sodu līdz aptuveni 11 000 eiro, norāda uz dzelzs dūres principa izvēršanu arī faktiskajā pārvaldes modelī.

Kritiķi norāda, ka jaunais likums faktiski radīts, lai aizsargātu varas pārstāvjus, apklusinot viņu kritizētājus. Jaunais likums jau vērsts pret trim armēņiem par Pašinjana kritizēšanu soctīklā "Facebook". Lai gan viņu vidū nav žurnālisti, organizācijas "Žurnālisti bez robežām" pārstāve Džīna Kaveljēra "Eurasia Net" atzīmējusi, ka jaunais likums ir "milzīgs solis atpakaļ runas brīvības ziņā Armēnijā un nopietns drauds preses brīvībai". Viņa paredz, ka likumu var izmantot, lai nopietni atturētu un iebiedētu žurnālistus

Parlamentā tiek virzīti vēl papildus ierobežojumi mediju darbam. Valdošās partijas "Pilsoniskais līgums" deputāts iesniedzis Preses likuma grozījumus, kuri cita starpā paredz aizliegt izmantot neidentificētus avotus. Šāds ierobežojums ļautu valdošajam spēkam apklusināt režīmam nelojālus ierēdņus, kādu atklāta informācija visā pasaulē ierasti norāda uz politiskā aizsegā notiekošiem pilnvaras pārkāpumiem, korupcijas gadījumiem un varas uzurpēšanos. Likuma grozījumi paredz arī finanšu rādītāju iesniegšanu, kas cita starpā norāda arī uz valdības neuzticēšanos mediju videi.

Līdz šim likums paredz, ka žurnālists savu avotu ir spiests atklāt tiesībsargiem tikai nopietna nozieguma izmeklēšanas vajadzībām, tomēr Eiropas Cilvēktiesību tiesa līdz šim spriedusi, ka arī šajos gadījumos žurnālistam ir tiesības neizpaust avota vārdu.

Mediju eksperts un ziņu portāla "CivilNet" žurnālists Arturs Papjans atzīmējis, ka pagaidām likums, kā izskatās, galvenokārt varētu tikt vērsts pret "Telegram" ziņu kanāliem, kuru vidū ir vairāki valdību aktīvi kritizējoši ar vairākiem desmitiem tūkstošiem sekotāju. Viņš atzīmējis, ka valdība acīmredzami izstrādā specializētus rīkus mediju kontrolei.

Vārda brīvības ierobežošana gan sākusies jau iepriekš – armēņu mediju tiesību grupa "Brīvības un izpausmes aizsardzības komiteja" apzinājusi desmit 2021. gada pirmajā ceturksnī uzsāktas tiesvedības pret žurnālistiem un medijiem, bet otrajā ceturksnī to skaits pieaudzis jau līdz 23. Kopumā 12 no tām uzsāktas pēc "Pilsoniskais līgums" deputāta un uzņēmēja Hačatura Sukiasjana iesniegumiem.

Arī pats Pašinjans retorikā aktīvi vērsies pret medijiem, mediju vidi dēvējot par izgāztuvi, bet žurnālistus – par slepkavām. Pašinjans pats ir bijušais žurnālists un vadošais redaktors medijā "Armenian Times", kuru šobrīd turpina vadīt viņa sieva Anna Hakobjana.