Ķīna saviem spēkiem piecos gados pievieno 'britu floti', bet Eiropa mostas lēni

Ķīles Universitātes Drošības politikas institūta Āzijas–Klusā okeāna stratēģijas un drošības nodaļas vadītāja ir viens no Eiropā vislabāk informētajiem cilvēkiem par Ķīnas Jūras spēku spējām un attīstību. Būdama pa pusei somiete, pa pusei – vāciete, viņa sevi galvenokārt identificē kā eiropieti. Vecāku dzimto valstu atšķirības attieksmē pret militārismu savā ziņā arī iezīmējušas viņas karjeru – viņa pirms desmit gadiem Vācijā pievērsās Ķīnas Jūras spēku attīstības pētījumiem, kuri politikas veidotājiem palīdz pieņemt faktos balstītus lēmumus.

Viņa intervijā "Delfi" atklāj, ka pētījumus neveic kāda uzdevumā. "Mans luksuss ir darīt tikai to, ko es pati uzskatu par būtisku. Kad es uzsāku pie šīs tēmas strādāt, ne no vienas puses par to nebija nekādas intereses. Man pat teica, ka es ar šādu pētniecības virzienu nogalēšu savu karjeru," viņa stāsta. Tagad Kirčbergerē ieklausās visu spektru politiķi, kā arī jomas praktiķi – militārpersonas un tehnoloģiju attīstītāji. "Šobrīd tas kļuvis vēl aktuālāk, jo situācija attīstās ļoti strauji, bet laika ir tik maz," viņa saka, piebilstot, ka pašā Vācijā aizsardzības un drošības tematika joprojām interesē vien burtiski pāris politiķu katrā partijā. Pat stratēģija joprojām esot gandrīz lamuvārds. Tikmēr viņas darbu novērtē citās Eiropas valstīs, ASV, Indijā un citviet Āzijā, kā arī Taivānā un, protams, pašā Ķīnā.