Šmits ziņojumā ANO, kuru redzējis medijs, sacīja, ka gadījumā, ja serbu separātisti īstenos draudus atjaunot savu armiju, sadalot nacionālos bruņotos spēkus divās daļās, Bosnijā būtu nepieciešams lielāks skaits starptautisko miera uzturētāju, lai nepieļautu bruņota konflikta izcelšanos.
Bijušais Vācijas valdības ministrs Šmits savā pirmajā ziņojumā kopš stāšanās amatā augustā brīdināja, ka Bosnija saskaras ar "pēckara perioda lielākajiem eksistenciālajiem draudiem".
Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks draud izstāties no valsts līmeņa institūcijām, tostarp nacionālās armijas, kas tika izveidota ar starptautisku palīdzību pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā, un atjaunot serbu spēkus. 14. oktobrī Dodiks paziņoja, ka piespiedīs Bosnijas armiju atkāpties no Serbu Republikas (Bosnijas serbu daļas), ielencot tās kazarmas un ka, ja Rietumi mēģinās militāri iejaukties, viņam būs "draugi", kas solījuši atbalstīt Serbu intereses. Ar "draugiem" šeit, iespējams, domāta Serbija un Krievija, atzīmē medijs.
Starptautiskie miera uzturēšanas pienākumi Bosnijā pašlaik ir ES spēku (EUFOR) uzdevums. Šajā grupā ietilpst 700 cilvēku. Formāla klātbūtne Balkānu valstī ir arī NATO, kurai ir štābs Sarajevā. Šonedēļ ANO Drošības padomē plānots apspriest abu šo grupu mandāta pagarināšanu, taču Krievija ir draudējusi bloķēt rezolūcijas pieņemšanu, ja netiks noņemtas visas atsauces uz augsto pārstāvi, tādējādi potenciāli graujot Šmita, kā 1995. gada Deitonas miera līguma pārraudzītāja, autoritāti.
"Tās [Bosnijas serbu politisko līderu aktivitātes] ir līdzvērtīgas teritorijas atdalīšanas procesam bez tā pasludināšanas," raksta Šmits ziņojumā, kas piektdien nodots ANO ģenerālsekretāram Antonio Gutērrešam. Viņš sacīja, ka Dodika rīcība "apdraud ne tikai mieru un stabilitāti valstī un reģionā, bet, ja starptautiskā sabiedrība uz to neatbildēs, var novest pie paša [Deitonas miera] līguma atcelšanas".
Augstais pārstāvis sacīja, ka, iespējams, izcelsies sadursmes starp Bosnijas nacionālajām tiesībaizsardzības iestādēm un Bosnijas serbu policiju. "Ja Bosnijas un Hercegovinas bruņotie spēki sadalītos divās vai vairākās armijās, starptautiskās militārās klātbūtnes līmenis būtu jāizvērtē no jauna," brīdināja Šmits.
No visām bijušās Dienvidslāvijas republikām 20. gadsimta 90. gadu bruņotais konflikts Balkānu reģionā Bosniju un Hercegovinu skāra vissmagāk. 1995. gadā, pamatojoties uz Deitonas miera līguma nosacījumiem, Bosnija un Hercegovina tika sadalīta divos autonomos reģionos – Bosnijas un Hercegovinas federācijā un Bosnijas Serbu Republikā. Bosnijas federācijā lielākoties dzīvo bosnieši (Bosnijas musulmaņi) un horvāti, kamēr Serbu Republikā, galvenokārt, uzturas serbi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
