Lietuvas valdība trešdien apstiprinājusi atjaunoto Nacionālās drošības stratēģiju, kurā norādīts uz Krievijas, Baltkrievijas un Ķīnas radītajiem apdraudējumiem Lietuvas drošībai.
"Saistībā ar globālajiem un reģionālajiem procesiem, kas iezīmējušies pēdējo gadu laikā, starptautiskā sistēma kļūst aizvien grūtāk prognozējama. Pieaugot pretstāvei starp autoritārām un demokrātiskām valstīm, autoritārās valstis, jo īpaši Krievijas Federācija un Ķīnas Tautas Republika, rada jaunus izaicinājumus Rietumu demokrātijām, to partnerēm un visai eiroatlantiskajai kopienai," teikts dokumentā.
Tajā secināts, ka Lietuvai ir jāspēj pielāgoties šīm pārmaiņām un darboties mazāk prognozējamā vidē.
Stratēģijā uzsvērts, ka Lietuva nevienu valsti neuzskata par savu ienaidnieci un cenšas veicināt starptautisko mieru un visaptverošu drošību, kas balstītos uz brīvības un demokrātijas attīstību, cilvēka tiesību un brīvību aizsardzību, starptautisko tiesību normām un daudzpusēju sadarbību.
Kā lielākais apdraudējums Lietuvas nacionālajai drošībai dokumentā minēta pieaugošā Krievijas valdības autoritārisma, agresijas un imperiālistisko ambīciju realizēšana gan ar militāriem, gan nekonvencionāliem hibrīdlīdzekļiem.
"Aizvien biežāk ignorējot ne tikai starptautiskās sabiedrības viedokli, bet arī pārkāpjot starptautiskās tiesības, Krievijas Federācijas valdība rada eksistenciālu apdraudējumu Lietuvas Republikai un vienlaikus arī visas eiroatlantiskās kopienas drošībai," tajā teikts.
Par apdraudējumu atzīts arī Baltkrievijas autoritārā politiskā režīma pieaugošais naidīgums un neprognozējamība, Ķīnas ekonomiskās un militārās varas pieaugums un vēlme pārveidot starptautisko kārtību, kas dokumentā vērtēta kā "ģeopolitiskās konkurences un starp demokrātiskām un autoritārām valstīm pieaugošās spriedzes galvenā ass līnija".
"Ķīnas Tautas Republikas komunistiskā ideoloģija ir pretrunā ar Lietuvas Republikas konstitūcijā nostiprinātajām vērtībām un vienlaikus arī ar mūsu valsts nacionālajām interesēm," teikts stratēģijā.
Apdraudējumu uzskaitījumā minēta arī Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas darbība, kiberuzbrukumi un informācijas uzbrukumi, tehnoloģiju ietekmes pieaugums, pieaugošais reliģiskais ekstrēmisms Eiropā, iesaldētie konflikti, klimata pārmaiņas un Covid-19 pandēmijas ietekme.
Stratēģijā izvirzīti mērķi palielināt Lietuvas Bruņoto spēku kaujasspējas un sagatavotību, panākt pēc iespējas lielāku ASV, Vācijas, Lielbritānijas un citu sabiedroto pastāvīgu klātbūtni Lietuvā un visā reģionā un stiprināt militāro sadarbību ar Poliju, Latviju un Igauniju.
Izvirzīts arī uzdevums izveidot integrētu krīžu un ārkārtējo situāciju vadības sistēmu, nodrošināt tās sadarbību ar mobilizācijas sistēmu un stiprināt ES ārējo robežu aizsardzību.
Par prioritāti atzīta arī valsts robežu apsardzības modernizācija, īpašu uzmanību pievēršot progresīviem robežu novērošanas tehniskajiem risinājumiem un robežu fiziskās aizsardzības stiprināšanai.
Ekonomikas jomā pausta apņemšanās izstrādāt pasākumus, kas pamudinātu Lietuvas uzņēmējus meklēt tirgus un sadarbības iespējas demokrātiskās valstīs, kā arī samazināt Lietuvas transporta nozares, īpaši dzelzceļu un ostu, atkarību no vienas valsts, palielinot diversifikāciju.
Lietuva arī solījusi konsekventi un aktīvi atbalstīt NATO atvērto durvju politiku un Ukrainas un Gruzijas centienus pievienoties aliansei, saglabāt konsekventu atbalstu Eiropas Savienības paplašināšanās procesam un tiekties pēc lielāka ES atbalsta Austrumu partnerības valstu drošībai un noturībai.
Nacionālās drošības stratēģija, ko vispirms izvērtē Valsts aizsardzības padome, vēl jāpieņem Lietuvas Seimam.
Pašreizējā Lietuvas Nacionālās drošības stratēģija apstiprināta 2017.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
