Armēniju straujā emigrācijas vilnī šogad pametuši 3% iedzīvotāju  (6)

Iepriekšējos trīs gados no 2018. līdz pat 2020. gadam migrācijas saldo bijis pozitīvs. Savukārt šī gada trijos pirmajos ceturkšņos vien Armēniju straujā emigrācijas vilnī atstājuši vairāk nekā 103 000 iedzīvotāju jeb aptuveni 3% iedzīvotāju. Vairums no viņiem – aptuveni 64 000 – no valsts prom devušies jau 2021. gada pirmajos trīs mēnešos.

Lai gan pagaidām nav specializētu datu par konkrētām valstīm, uz kurām emigrējušie dodas, lielai daļai Armēnijas pilsoņu pieejamākais darba tirgus ir Krievija. Šī gada pirmajā pusē Krievijas pilsonība piešķirta 22 000 no Armēnijas iebraukušajiem, atzīmē medijs.

2020. gada laikā Armēnijas ekonomija saruka par 7,6%, kas atsaucies arī uz cilvēku ienākumiem un uzkrājumiem. Daudzi aizvadītā gada laikā bijuši spiesti notērēt daļu iepriekš uzkrātā.

Kopumā Armēnijas iedzīvotāju skaits kopš 1991. gada sarucis par aptuveni 600 000 jeb 15%, ko veicinājusi zema dzimstība un liela emigrācija. Attiecīgi šogad izbraukusi sestā daļa no visiem aptuveni 30 gadu laikā aizbraukušajiem. Paredzams, ka emigrācija augsta turēsies vēl arī vismaz nākamgad.

Arī iepriekš emigrācija īpaši strauja bijusi pēc ekonomiski smagākajiem gadiem – pēc 1998. gada un 2008. gada krīzēm. Zīmīgi, ka ikreiz pirms krīzēm bijuši arī ekonomiski stabilākie periodi, kas arī parādījies migrācijas datos. 2004.,2006.,2018. un 2020. gadā emigrācija bijusi viszemākajā līmenī.

Atšķirībā no citām reizēm, šogad emigrāciju veicinājušas arī iedzīvotāju vidū pastāvošās bažas par potenciālu jauniešu iesaukšanu armijā. Tas vēlmi emigrēt veicina arī ekonomiski turīgāku iedzīvotāju vidū.

Medijs, atsaucoties uz ekonomistu un demogrāfu Rubenu Jegenjanu atzīmē, ka emigrācija varētu būt vēl lielāka, bet to kavē ārēji faktori. No tiem būtiskākais ir Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestie pārvietošanās un darba ierobežojumi.