ES jābūt vienotai, reaģējot uz Baltkrievijas režīma necilvēcīgo migrantu izmantošanu, spriež EP deputāti  (13)

Kā informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, plenārsēdes debatēs ar ES ārpolitikas vadītāju Žozepu Borrelu trešdienas pēcpusdienā EP deputāti pauda dziļu satraukumu par dramatisko krīzi, kas pašlaik norisinās uz Polijas un Baltkrievijas robežas. Viņi arī atkārtoti pauda stingru nosodījumu Baltkrievijas diktatoriskā režīma pašreizējai taktikai atriebībā par ES sankcijām novirzīt migrācijas plūsmas uz ES ārējām robežām, tā saasinot situāciju kaimiņvalstīs, īpaši Polijā.

Borels atkārtoja, ka ES patlaban ir iesaistīta plašās diplomātiskās aktivitātēs ar migrantu izcelsmes valstīm, lai rastu risinājumus un novērstu vēl vairāk migrantu ierašanos. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Baltkrievijas iestādēm ir jāsniedz humānā palīdzība Baltkrievijas pierobežā iesprostotajiem cilvēkiem, tostarp jānodrošina humānās palīdzības organizāciju piekļuve šim reģionam un jāļauj izveidot humānās palīdzības koridorus. Viņš arī paziņoja, ka drīzumā paredzēts lemt par ES sankciju paplašināšanu.

Debašu laikā vairāki deputāti pauda satraukumu par humanitārās situācijas pasliktināšanos pie Polijas un Baltkrievijas robežas, kur starp robežsardzes spēkiem iesprostotie cilvēki ir pakļauti ziemīgiem laikapstākļiem. Viņi mudināja Polijas iestādes izbeigt notiekošo agresīvo migrantu stumšanu atpakaļ uz Baltkrieviju un pieņemt ES aģentūru palīdzību humanitārās situācijas risināšanā, paužot nožēlu par to, ka līdz šim valsts atteikusies no šāda atbalsta. Citi deputāti uzsvēra, ka palīdzības organizācijām steidzami nepieciešama tieša piekļuve Polijas un Baltkrievijas robežai, lai palīdzētu tur iesprostotajiem migrantiem.

Daži deputāti aicināja izmantot ES līdzekļus žoga būvniecībai, lai aizsargātu ES ārējās robežas no nelikumīgas šķērsošanas un hibrīduzbrukumiem, savukārt citi šo ideju stingri noraidīja. Citi deputāti uzsvēra, ka ir nepieciešamas stingrākas ES sankcijas pret Baltkrieviju, vienlaikus uzsverot Krievijas valdības "aizkulišu lomu" notiekošajā krīzē, un aicināja veidot dialogu ar Maskavu, lai rastu risinājumus.

Kā informēja Eiropas Komsijas (EK) pārstāvniecība Latvijā, migrācijas krīze bija viens no jautājumiem, kas pārspriests EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas sarunā ar ASV prezidentu Džo Baidenu.

"Šis jautājums neskar tikai divas puses - attiecīgi Poliju, Lietuvu, Latviju un Baltkrieviju. Tas ir izaicinājums visai Eiropas Savienībai. Un šis izaicinājums nav migrācijas krīze, bet gan autoritāra režīma mēģinājums destabilizēt savas demokrātiskās kaimiņvalstis. Tas neizdosies," pēc tikšanās sacījusi Leiena.

"Esam pieredzējuši, ka tika īstenoti mēģinājumi ietekmēt mūsu demokrātiskās vēlēšanas. Mēs esam pieredzējuši kiberuzbrukumus. Mēs esam saskārušies ar maldinošu informāciju. Tagad pie ES un Baltkrievijas robežas redzam šo hibrīduzbrukumu, kurā tiek instrumentalizēti migranti. Mums ir jāaizsargā mūsu demokrātiskās valstis no šādas ciniskas ģeopolitiskas cīņas. Šie ir tie jautājumi, kurus tikšanās reizē Baltajā namā es apspriedu kopā ar prezidentu Baidenu," turpinājusi EK vadītāja.

Jau ziņots, ka šajās dienās simtiem migrantu mēģina no Baltkrievijas vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā. Otrdienas vakarā Polijas ziņu aģentūra PAP paziņoja, ka divām lielām migrantu grupām tomēr ir izdevies ielauzties Polijā no Baltkrievijas. Visi Polijas teritorijā iekļuvušie nelegālie imigranti aizturēti, trešdienas rītā pavēstīja Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks.