Glāzgovas ANO klimata konference (COP26) noslēgusies ar vienošanos, kurā pirmo reizi par galveno mērķi cīņā par globālās sasilšanas iegrožošanu pasludināta fosilā kurināmā izskaušana, lai gan vēl pēdējā brīdī pret to iebildumus izteica valstis, kuru tautsaimniecība ir atkarīga no oglēm.
Lai gan vienošanās jau izpelnījusies atzinību, ka tā esot saglabājusi mērķi ierobežot globālo sasilšanu ar 1,5 grādiem pēc Celsija, daudzas no gandrīz 200 valstu delegācijām neslēpj, ka bija cerējušas uz ko vairāk.
Glāzgovas konferencē gūti lieli panākumi tā dēvētā oglekļa tirgus noteikumu definēšanā, taču nabadzīgo valstu prasības bagātajām valstīm palielināt finansējumu klimata pārmaiņu seku novēršanai guvušas maz atsaucības.
Pēdējā brīdī Indija, kuru atbalstīja Ķīna un citas no oglēm atkarīgās valstis, noraidīja klauzulu, kas pieprasīja "izskaust" (phase out) ogļu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā. Pēc Indijas, Ķīnas, ASV un Eiropas Savienības (ES) konsultācijām termins "izskaust" tika steigā aizstāts ar "krasi ierobežot" (phase down).
Šis izmaiņas ar nepatiku uztvēra gan bagātās Eiropas valstis, gan mazās salu valstiņas, taču kritiķi tomēr piekrita kompromisa vienošanos parakstīt.
Tikmēr nabadzīgo valstu finansēšanas jautājumā no bagātajām valstīm tika panākts solījums finansiālā atbalsta apjomu līdz 2025.gadam dubultot salīdzinājumā ar 2019.gadu. Savukārt ANO komiteja nākamgad sagatavos ziņojumu par progresu, kāds panākts bagāto valstu solījuma izpildē ik gadus nabadzīgajām valstīm piešķirt 100 miljardus ASV dolāru, ko bija paredzēts sasniegt jau 2020.gadā.
Paredzēts, ka atkārtoti pie finanšu jautājuma valstis atgriezīsies 2024. un 2026.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
