ASV brīdina par iespējamām sankcijām saistībā ar serbu separātiskajām ambīcijām Bosnijā  (18)

Bosnijā un Hercegovinā ir izcēlusies politiskā krīze saistībā ar valsts serbu pārvaldītās vienības separātiskajām ambīcijām. Šīs ambīcijas veicinājušas bažas, ka Deitonas vienošanās, ar kuras palīdzību izdevās noslēgt militāro konfliktu 20. gadsimta 90. gados, varētu izjukt un apdraudēt reģionālo stabilitāti, raksta "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL).

"Kā Deitonas miera līguma (DPA) parakstīšanas liecinieces, Amerikas Savienotās Valstis atkārtoti uzsver, ka uz vienpusēju izstāšanos no valsts līmeņa institūcijām vai [mēģinājumiem] kā citādi destabilizēt DPA, tiks veiktas atbilstošas darbības, tostarp apsvērtas sankcijas," teikts Blinkena vēstulē Bosnijas trīspusējās prezidentūras locekļiem.

Deitonas miera līgums Bosniju sadalīja divos autonomos reģionos jeb vienībās – Bosnijas un Hercegovinas federācijā un Bosnijas Serbu Republikā. Bosnijas federācijā lielākoties dzīvo bosnieši (Bosnijas musulmaņi) un horvāti, kamēr Serbu Republikā galvenokārt uzturas serbi.

Valstī ir trīspusēja prezidentūra, kuras pārziņā ir ārlietas, diplomātiskās un militārās lietas, kā arī valsts līmeņa institūciju budžets. Katrs no rotējošās prezidentūras locekļiem pārstāv savu etnisko grupu – viens no viņiem ir Bosnijas musulmanis, otrs ir horvāts, trešais – serbs.

Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks, trīspusējās prezidentūras serbu pārstāvis, draudējis izstāties no valsts līmeņa institūcijām, tostarp no Bosnijas kopējās tiesu, militārās un nodokļu administrācijas. Viņš ir noraidījis starptautiskās bažas, ka šādi soļi varētu izraisīt jaunu konfliktu Balkānu valstī.

Savā vēstulē Blinkens norādīja, ka Bosnijas institūciju graušana apdraudētu ne tikai valsts Eiropas perspektīvu - proti, tās mērķi kādu dienu pievienoties Eiropas Savienībai -, bet arī graut reģionālo stabilitāti. Viņš aicināja visas puses atgriezties pie sarunu galda un panākt vienprātību starp valstī dzīvojošajām grupām.