Merkelei un Lukašenko nav bijis nekādas vienošanās par migrantu kvotām, saka Lietuvas prezidents  (30)

Viņš norādījis, ka aizvadītajā piektdienā ar Vācijas kancleri pa tālruni pārrunājis konkrētas abu pieminēto sarunu detaļas.

"Pārrunājām abas sarunas, (..) jo es tiešām vēlējos ļoti precīzi zināt, par ko tika runāts, kādas apņemšanās izteiktas vai otrādi – par kādām lietām netika doti nekādi solījumi –, lai atspēkotu tos mītus, kas pašlaik tiek visādā veidā attīstīti," viņš sacījis žurnālistiem, tiekoties ar pierobežā dienošajiem karavīriem.

"Gribu pateikt ļoti skaidri – ne par kādu migrantu sadali, ne pieciem, ne diviem tūkstošiem nekādas vienošanās nav bijis. Vācijas kancleres mērķis bija risināt humāno krīzi, un pirmām kārtām to var risināt, apturot jaunus lidojumus uz Minsku un tajā pašā laikā veicinot lidojumus, kas nogādātu migrantus atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm vai dzimteni. Gan viens, gan otrs norisinās, turklāt diezgan veiksmīgi," izteicies prezidents.

Vienlaikus Nausēda uzsvēris, ka attiecībās ar Lukašenko ir svarīgi pāriet uz "daudzpusējiem kontaktiem" Eiropas Savienības (ES) līmenī.

"Ir pienācis brīdis pāriet no divpusējiem uz daudzpusējiem kontaktiem, lai nerastos aizdomas, ka kaut kas tiek darīts kādam aiz muguras, un šo uzdevumu vislabāk varētu veikt ES institūcijas - nevis politiskā, bet tehniskā līmenī," viņš piebildis.

Pēc Lietuvas prezidenta teiktā, minētajām "tehniskajām sarunām" jāsākas jau tuvākajā laikā, un Lietuva centīsies tajās aktīvi piedalīties, pieprasot, lai to "laikus informētu, lai būtu ļoti skaidri zināmas sarkanās līnijas, par kurām ir runa".

"Un lai nebūtu nekādas runas par to, ka tiek atzīts Baltkrievijas prezidents, kas sevi sauc par prezidentu. Pašlaik viņš ir cilvēks, kurš neuzvarēja vēlēšanās, falsificēja vēlēšanas, un šajā ziņā nekas jauns nav noticis, tāpēc mūsu situācijas vērtējums ne mazākajā mērā nav mainījies," sacījis Nausēda.

Jautāts, kā migrantu plūsmu varētu ietekmēt gaisa temperatūras pazemināšanās, viņš uzsvēris, ka situācija būtībā būs atkarīga no Minskas nostājas.

"Vienu gan varu teikt – tā cilvēka uzvedību, kurš to visu organizē, gaisa temperatūra neietekmē," piebildis prezidents.

Vācijas kanclerei pagājušajā nedēļā bija divas sarunas ar Baltkrievijas diktatoru – tie bija pirmie Lukašenko kontakti ar kādu no Rietumu līderiem kopš pērn augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kuras rietumvalstis uzskata par falsificētām.

Savukārt Nausēda pagājušajā otrdienā intervijā Lielbritānijas raidorganizācijai BBC izteicās, ka nelegālās migrācijas krīzi, kas saasinājusies pie ES robežas ar Baltkrieviju, varētu atrisināt arī sarunās ar Lukašenko, taču viņa birojs, skaidrojot prezidenta sacīto, vēlāk norādīja, ka tas nenozīmētu atzīt Minskas režīmu par leģitīmu.

Tomēr Nausēdas vārdi Lietuvā izraisīja diezgan vētrainu reakciju gan Seima deputātu, gan politikas ekspertu vidū. Par negaidītiem šos viņa izteikumus nosauca arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, atgādinot, ka līdz šim prezidents diezgan pārliecināti iestājies pret kontaktiem ar Baltkrievijas diktatoru. Gan ministrs, gan premjere Ingrīda Šimonīte pauda bažas, ka šādi kontakti varētu pamudināt Lukašenko uzskatīt sevi par Rietumu atzītu līderi.

Pirmdien Lukašenko paziņojis, ka Minska gaida no ES atbildi par 2000 migrantu uzņemšanu no Baltkrievijas robežas ar Poliju un pieprasīs, lai Vācija uzņem migrantus, taču norādījis, ka ES pagaidām atsakās kontaktēties ar Minsku šajā jautājumā.

Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma gaitā aizvadītajos mēnešos notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

ES apsūdzējusi Minskas režīmu mēģinājumā tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.