Armēnija grib noregulēt attiecības ar Turciju, bet par koridora izveidi nerunās  (1)

"Mēs gribam attiecību noregulēšanu ar Turciju, nevaram apspriest koridora jautājumu, vēlamies apspriest jautājumu par komunikāciju atvēršanu [Dienvidkaukāzā]," preses brīfingā sacīja premjers.

"Nesaprotu, kāpēc būtu jāapspriež, jāpiešķir koridors. Paziņojumā nav ne vārda par koridoru, ir vārdi par komunikācijām," sacīja Pašinjans, izsakoties par Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas parakstīto paziņojumu par Karabahu.

Armēnijas ārlietu ministrs Ararats Mirzojans, iepriekš Erevānā tiekoties ar ārvalstu vēstniekiem, sacīja, ka mērķis Azerbaidžānas bruņoto spēku iebrukumam armēņu teritorijā ir tā dēvētā Zangezuras koridora izveidošana, kas savienotu Azerbaidžānas pamatteritoriju ar Nahičevānas reģionu.

Kā uzskata armēņu eksperti un opozīcijas politiķi, Azerbaidžānas puse pastiprinājusi spiedienu pret Armēniju, lai panāktu transporta koridora izveidošanu caur Armēnijas teritorijas dienviddaļu.

Pagājušā gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par pamatā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kā rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un noslēdzās 9. novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.