Krievija trešdien Melnajā jūrā uz dienvidiem no Ukrainas sarīkojusi militāros manevrus, lai paaugstinātu savu konvenciālo un kodolspēku kaujas gatavību, ko pieprasot pieaugošās NATO aktivitātes pie tās robežām.
Ukraina, kas, tāpat kā Savienotās Valstis, bažījas, ka Krievija varētu gatavot iebrukumu, arī sarīkojusi manevrus pie robežas ar Baltkrieviju, kas faktiski uzskatāma par Maskavas satelītu.
Militāro aktivitāšu pieaugums abās pusēs seko nedēļām ilgam spriedzes pieaugumam starp abām kaimiņvalstīm, kas raisījusi satraukumu par karadarbības atsākšanos, lai gan Kremlis noliedz jebkādus agresīvus nolūkus un avoti Rietumu izlūkdienestos aģentūrai "Reuters" atzinuši, ka šobrīd tiem nav ziņu par neizbēgamu Krievijas iebrukumu Ukrainā.
ASV un NATO apliecinājušas savu atbalstu Ukrainai, kamēr Maskava apgalvo, ka tādas atbalsta izpausmes kā karakuģu manevrēšana Melnajā jūrā un amerikāņu patruļkuģu piegāde ukraiņu karaflotei esot "provokatīvas".
Tikmēr Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa sarunā ar "Reuters" trešdien brīdinājusi, ka uzbrukums Ukrainai no Krievijas puses būtu "smaga kļūda".
Trešdienas manevru laikā Melnajā jūrā Krievijas iznīcinātāji imitēja gaisa uzlidojumu atsišanu jūras karabāzēm un atbildes gaisa triecienus, vēsta aģentūra "Interfax".
Aģentūra citē arī aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, kurš izteicies, ka Krievijai jāturpina attīstīt savus bruņotos spēkus, jo to diktē "sarežģītie militārie un politiskie apstākļi pasaulē un pieaugošā NATO valstu aktivitāte pie Krievijas robežām".
Viņš piebildis, ka starp prioritātēm ir armijas spēju vairošana, kodolspēku kaujas gatavības atbalstīšana un konvenciālo atturēšanas spēku stiprināšana.
Šoigu otrdien žēlojās, ka ASV bumbvedēji iepriekš novembrī imitējuši kodoltriecienus Krievijai divos dažādos virzienos un ka amerikāņu kara lidmašīnas pietuvojušās Krievijas robežām.
Savukārt pentagons norāda, ka ASV manevri noritējuši saskaņā ar starptautiskajiem protokoliem.
Tikmēr Ukraina pie Baltkrievijas robežas izvērsusi "īpašo operāciju" - militārās mācības, kurās piedalījušies bezpilota lidaparāti, kā arī prettanku un izpletņlēcēju vienības.
Kijeva uz robežu ar Baltkrieviju nosūtījusi 8500 vīru lielus papildspēkus, norādot, ka pastāv bažas par Minskas organizētās migrācijas krīzes pārnešanu no kaimiņos esošo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu - Polijas, Lietuvas un Latvijas - robežām uz Ukrainas robežu.
Vienlaikus Kijeva bažījas, ka Krievija varētu izmantot Baltkrieviju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā.
Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs nedēļas nogalē izdevumam "Military Times" pavēstījis, ka pie Ukrainas robežām Krievija sakoncentrējusi vairāk nekā 92 000 karavīru un ka Maskava gatavo uzbrukumu, kas varētu sākties janvārī vai februārī.
Kremlis noraidījis šādus izteikumus, apgalvojot, ka Krievija nevienu neapdraudot un ka tai esot tiesības savu karaspēku savā teritorijā izvietot, kur tai labpatīk.
Avoti izlūkdienestos, diplomāti un eksperti pieļauj, ka Maskava spriedzes eskalāciju attiecībās ar Ukrainu, iespējams, izmanto kā plašākas stratēģijas sastāvdaļu, lai palielinātu spiedienu uz ES, tostarp, lai atbalstītu Baltkrieviju un paātrinātu gāzesvada "Nord Stream 2" apstiprināšanu no Vācijas regulatora puses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
