1945. gada septembrī latviešu nacionālo partizānu vienība Roberta Dāvida Timmermaņa un Kārļa Dankera vadībā veica operāciju Lubānas apkaimē. Viena no partizānu grupām ieņēma Ošupes pienotavu, kur Dankers strādniekus un vietējos zemniekus uzrunāja ar šādiem vārdiem: “Klausieties, kā mūsu latviešu partizāni šauj pa čeku! Kāpēc jūs vedat pienu boļševikiem? Drīz angļu spēki palīdzēs mums atbrīvoties no boļševikiem un mēs dzīvosim labi, tāpēc mums vajadzēs piena produktus mūsu brīvajai Latvijai!” Dankera teiktais atspoguļo 2. pasaules kara beigu posmā un pirmajos pēckara gados Latvijas iedzīvotāju vidū izplatīto cerību, ka Rietumu sabiedrotie neļaus PSRS okupēt Baltiju un nāks mums palīgā. Lai arī pavisam niecīgs, bet tomēr zināms pamats šīm cerībām bija – 1945. gada maijā Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils uzdeva britu armijai izstrādāt uzbrukuma plānu, kas paredzēja padzīt padomju spēkus no okupētās Eiropas. Plāns gan palika tikai uz papīra kā iecere.
Lai arī pavisam niecīgs, bet tomēr zināms pamats šīm cerībām bija – 1945. gada maijā Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils uzdeva britu armijai izstrādāt uzbrukuma plānu, kas paredzēja padzīt padomju spēkus no okupētās Eiropas. Plāns gan palika tikai uz papīra kā iecere.
1945. gada aprīlī 2. pasaules karš Eiropā tuvojās noslēgumam. Rietumu sabiedrotie bija jau atbrīvojuši Franciju, Beniluksa valstis un cīnījās Vācijas rietumos, savukārt Sarkanā armija pilnībā kontrolēja Polijas, Ungārijas, Rumānijas, Bulgārijas un daļēji Čehoslovākijas teritorijas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
