Ja nākotnē Krievija mēģinās uzbrukt Ukrainai, tai nāksies maksāt augstu cenu - politiskās un ekonomiskās sekas būs tālejošas, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu apliecināta NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš uzsvēra, ka alianse turpina sekot līdzi situācijai uz Ukrainas robežas un šībrīža situācija rada bažas. Pēc Stoltenberga paustā, šī ir pirmā reize, ka Krievija koncentrē savus spēkus uz robežas bez jebkāda iemesla, provokācijām, izmantojot tankus, militāro tehniku, bezpilota lidaparātus un iekārtas, kas paredzētas dažādiem elektroniskiem uzbrukumiem. Turklāt pie robežas atrodas aptuveni 10 000 karavīru.
"Šāda veida spēku koncentrēšanai nav pamata, tai nav argumentu un iemeslu. Krievijai ir jābūt atklātākai, jāsamazina spriedze un jācenšas tā deeskalēt. NATO attieksme pret Krieviju paliek nemainīga. Mēs turpināsim strādāt pie aizsardzības un nepieļausim konfrontāciju, saglabājot dialogu ar Krieviju," pauda NATO ģenerālsekretārs.
Savā uzrunā viņš uzsvēra, ka paviesojies Ādažu militārajā bāzē, kur atrodas kaujas grupa, kurā dienē deviņu valstu karavīri, kas nodrošina mieru un drošību Latvijā. Stoltenbergs pateicās Latvijai par kaujas grupas uzņemšanu un atbalsta nodrošināšanu.
Tāpat NATO ģenerālsekretārs apliecināja, ka alianse turpinās ievērot NATO dibināšanas principu - uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visām valstīm. Stoltenbergs pauda apņēmību stiprināt šādu kaujas grupu klātbūtni Latvijā, Transatlantiskās saites.
Viņš norādīja, ka kaujas grupa paredzēta, lai saglabātu mieru un stiprinātu Latvijas drošību, NATO gaisa kuģi nodrošina drošu gaisa telpu virs Latvijas, savukārt jūras kara flotes kuģi nodrošina drošu ceļošanu Baltijas jūrā. ATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka Latvija ir kopā ar sabiedrotajiem NATO un sabiedrotie ir gatavi atbalstīt Latviju.
"Ja mēs runājam par aizsardzības budžetu, tad Latvija izpilda šīs prasības un ir starp teicamniekiem, ieguldot vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta. Latvija iegulda ne tikai spējās, bet arī tehnikā. Latvija piedalāties starptautiskajās mācībās, lai panāktu to, ka militārie spēki un NATO sabiedroto spēki būtu pilnībā sagatavoti, apmācīti," atzīmēja Stoltenbergs.
Tāpat viņš pateicās Latvijai par gaidāmo NATO ārlietu ministru sanāksmi, kas notiks otrdien. NATO ģenerālsekretārs atzīmēja, ka alianses ārlietu ministri runās par galvenajiem drošības apdraudējumiem, kā, piemēram, Krievijas spēku koncentrēšana pie Ukrainas robežām, kā arī situācija uz Baltijas valstu un Polijas robežas ar Baltkrieviju.
"NATO vēlas apliecināt solidaritāti ar Poliju, Lietuvu un Latviju. Lukašenko režīma mēģinājumi destabilizēt situāciju reģinā nepaliks neatbildēti. Mēs palīdzēsim saviem sabiedrotajiem tikt galā ar šo situāciju," pauda Stoltenbergs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
