Sabiedrotie nolēma iedarbināt NATO krīzes vadības mehānismu, preses konferencē žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš atzīmēja, ka tā lēmuši sabiedrotie, jo aliansei ir jābūt plānam, kā jebkurā situācijā, saskaroties ar dažāda veida draudiem, pasargāt ikvienu no NATO dalībvalstīm.
"Šis ir mūsu apņēmības apliecinājums, ka mēs esam gatavi aizsargāt un pildīt organizācijas pamatfunkciju. Jo straujāk mainās situācija un notikumi, kā arī ņemot vērā Krievijas retoriku un iepriekšējo rīcību pret saviem Eiropas kaimiņiem - Gruziju un Ukrainu, mums jābūt skaidrībai, ar ko rēķināties," sacīja Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka nevar izslēgt iespēju, ka Krievija atkal izmantos militāru spēku - NATO ir jābūt gatavai sliktākajai notikumu gaitai. Viņš akcentēja, ka NATO ir vienmēr gatava reaģēt un tā arī to darīs, izmantojot savas spējas. Stoltenbergs norādīja, ka NATO gatava rīkoties ne tikai vārdos, bet arī darbos, pastiprinot kopējo drošības sistēmu tādā veidā, kā tas nav darīts kopš Aukstā kara.
"Mēs plānojam nodrošināt augstāku gatavību, reformējot arī komandas struktūras. [..]. Mēs, protams, reaģējam uz Krievijas agresiju pret Ukrainu," sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Ukraina, ASV, NATO un Eiropas Savienība ir cēlušas trauksmi par jaunu Krievijas bruņoto spēku kustību pēdējās nedēļās un brīdinājušas par iespējamu iebrukumu. Maskava to ir noliegusi, apsūdzējusi Kijevu "provokācijās" un vainojusi Vašingtonu saspīlējuma eskalācijā reģionā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!