Polijā jauns likums ļauj ierobežot piekļuvi ES ārējai robežai  (20)

Valdošās nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) ierosinātais likums bija atbilde uz migrantu krīzes turpināšanos uz robežas ar Baltkrieviju, kas tiek apsūdzēta šīs krīzes izraisīšanā.

Pārliecinošs deputātu vairākums atbalstīja šī likuma projektu, un tas ieguva likuma spēku, kad drīz pēc pieņemšanas parlamentā to parakstīja Polijas prezidents Andžejs Duda.

Opozīcijas pārstāvji ir kritizējuši šo likumu, apsūdzot PiS centienos liegt žurnālistiem piekļuvi pierobežas joslai, lai izvairītos no situācijas negatīva atspoguļojuma medijos.

Polija 2. septembrī uz 30 dienām izsludināja ārkārtējo stāvokli uz robežas ar Baltkrieviju, tostarp aizliedzot arī žurnālistiem un labdarības organizāciju darbiniekiem atrasties trīs kilometrus platā pierobežas zonā. 30. septembrī ārkārtējais stāvoklis tika pagarināts par 60 dienām.

Polijas konstitūcija paredz, ka ārkārtējo stāvokli var pagarināt tikai vienreiz, un šī iespēja jau ir izmantota, tāpēc ārkārtējais stāvoklis beidzās pusnaktī uz trešdienu.

Jaunais likums paredz, ka Polijas iekšlietu ministrs turpmāk var ierobežot piekļuvi robežai, ja rodas bīstama situācija. Ministrs arī var izlemt, tieši uz kuru pierobežas rajonu attiecināms šis mehānisms.

Par jebkādiem šo ierobežojumu izņēmumiem, piemēram, žurnālistu ielaišanu pierobežas joslā, izlems vietējais robežsardzes spēku komandieris.

Iekšlietu ministrs Mariušs Kamiņskis otrdienas vakarā tviterī paziņoja, ka ir izdevis dekrētu, kas no trešdienas uz trim mēnešiem aizliedz ierasties Baltkrievijas pierobežas joslā tiem, kas nav vietējie iedzīvotāji.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas nelegāli iesūtīt tūkstošiem migrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Savukārt kopš 8. novembra notiek masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā. Ir arī notikušas migrantu sadursmes ar Polijas robežsargiem, armiju un policiju.

Eiropas Savienība (ES) apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.

Saskaņā ar Polijas robežpolicijas ziņām Baltkrievijā vēl atrodas apmēram 10 000 migrantu, kas cer iekļūt ES. "Mēs nezinām, cik daudz no viņiem atrodas tieši pie robežas un cik daudz - citur šajā valstī," otrdien sacīja robežpolicijas preses sekretāre.