Metāla "lietussargi"
Viens no raķešu atvairīšanas veidiem, kādus sākusi pielietot Krievija, ir bruņu režģa "lietussargi", kuru mērķis neesot trieciena uztveršana, bet gan raķešu novirzīšana sānis no tanka torņa.
"Lietussargi" parādījušies uz Krievijas tankiem "T-72B" un "T-72B3". Medijs, atsaucoties uz militāro analītiķu tvītiem, atzīmē, ka dažādie lietussargu modeļi liecina par eksperimentēšanu, ne to rūpniecisku standartizētu ražošanu.
Karstie maldinātāji
Cits tanku uzlabojums, ko novērojuši analītiķi, ir karstumu izdodošu cauruļu parādīšanās vietā, kur ierasti pievieno gaisa padeves cauruli pirms ūdenstilpju šķērsošanas. Šis uzlabojums teorētiski var maldināt raķetes un pasargāt torni. Tanka drošību šāds uzlabojums garantēti nepasargā, bet palielina iespēju, ka raķetes tiek novirzītas blakus tam.
Līdz ar inovācijām daļa Krievijas tanku aprīkotas ar modernākām un spējīgākām sistēmām, kas brīdina apkalpi par raķešu tuvošanos un maldina raķeti ar karstumu un lāzera signālu maldinošu aerosolu, kā arī mirguļojošu infrasarkanā signāla maldinātāju. "Forbes" gan atzīmē, ka vairums no tām nav paredzētas no augšas ienākošu raķešu nopeilēšanai.
Ukraiņu jaunais bruņojums
"Javelin" raķešu palaišanas iekārtām ir augsta precizitāte līdz četru kilometru attālumā, ko nodrošina infrasarkanais sensors. Uzbrukuma brīdī raķete uzlido gaisā un pēcāk gandrīz stāvus ietriecas bruņutransporta augšējā daļā. Viens šāds šāviens, kas var iznīcināt gandrīz jebkuru smagā bruņojuma iekārtu, izmaksājot vidēji 70 000 līdz 90 000 eiro, atzīmē medijs.
Zināms, ka līdz šī gada rudenim Ukraina no ASV saņēmusi 47 "Javelin" palaišanas iekārtas un 360 raķetes. Rudenī ASV prezidents Džo Baidens apstiprināja jaunu militārās palīdzības komplektu Ukrainai 60 miljonu ASV dolāru vērtībā, kurā ietilpst arī nezināms skaits "Javelin" sistēmu un raķešu, kā arī izskanējis, ka tās varētu tikt piegādātas vēl.
Savukārt turku nelielā attāluma uzbrukuma droni "Bayrakter TB2" spēj nest četrus augstas precizitātes ieročus, tostarp "MAM-L" prettanku raķetes, kuras vadāmas ar lāzeru no drona. Pērn šie droni sevi pierādīja aktīvā karadarbībā Otrajā Kalnu Karabahas karā Azerbaidžāņu pusē, parādot Armēnijas rīcībā esošā Krievijas ražotā bruņojuma bezspēcību pret tiem. Tie izmantoti arī Sīrijā un Lībijā, kur Turcija un Krievija karo pretējās frontes pusēs.
Ukrainas rīcībā patlaban ir 17 no kopumā pasūtinātājiem 48 droniem. Katra vērtība tiek lēsta līdz 8 miljoniem eiro. Oktobrī tas pirmoreiz vērsts pret Krievijas kontrolēto spēku 122mm lielgabalu frontē Ukrainas austrumos, nogalinot vienu cilvēku.
Pie Krievijas-Ukrainas robežas pēdējās nedēļās novērojama būtiska Krievijas karaspēka koncentrācija. Ukrainas pierobežā izvietoti nepilni 100 000 Krievijas karavīru, kā arī bruņutehnika. Šīs tendences vairākās Rietumu valstīs veicinājušas bažas par to, ka Maskava, iespējams, plāno iebrukt Ukrainā un ka šāds uzbrukums varētu notikt ziemas mēnešos. Pati Krievija šīs runas ir noraidījusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
