Izcilais starptautisko attiecību eksperts Zbigņevs Bžeziņskis reiz izteicies, ka “bez Ukrainas Krievija pārstāj būt impērija, bet, pakļaujot Ukrainu, Krievija automātiski kļūst par impēriju”. Par Ukrainu, kas uzticīgi soļo Krievijai pie rokas, Maskavā sapņo ne mazums ietekmīgu vīru. Par Ukrainu, kas ir suverēna un no Maskavas diktātiem brīva, Kijevā sapņo aizvien biežāk un aizvien pārliecinošāk. Kad aci pret aci nonāk šādi diametrāli atšķirīgi pretspēki, uzvarēt lemts tikai vienam. Iespējams, esam sasnieguši punktu, kurā drīz gaidāma šo pretspēku sadursme...
Pie Krievijas–Ukrainas robežas pēdējās nedēļās novērojama būtiska Krievijas karaspēka koncentrācija. Ukrainas pierobežā izvietoti nepilni 100 000 Krievijas karavīru, kā arī bruņutehnika. Šīs tendences vairākās Rietumu valstīs veicinājušas bažas par to, ka Maskava, iespējams, plāno iebrukt Ukrainā un ka šāds uzbrukums varētu notikt jau ziemas mēnešos.
Pagājušās nedēļas izskaņā intervijā ar portālu “Delfi” Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba norādīja, ka situācija no Kijevas perspektīvas ir “ļoti drūma”. Skaidrojam situāciju saistībā jaunāko saspīlējumu Krievijas–Ukrainas attiecībās, vienlaikus mēģinot rast atbildes uz miljonu dolāru vērto jautājumu: vai Maskava tiešām gatavojas plaša mēroga militārajam uzbrukumam Ukrainai?
Déjà vu no pavasara
Novembra sākumā plašsaziņas līdzekļos izplatījās satelītattēli, kas liecināja par plašu Krievijas karaspēka un arī bruņutehnikas koncentrēšanos pie robežas ar Ukrainu
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
