Baltkrievijas faktiskais pārvaldnieks Aleksandrs Lukašenko pirmo reizi kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimu, intervijā aģentūrai "RIA Novosti" atzinis, ka pussala pieder Krievijai.
"Krima de facto, es jau toreiz teicu, de facto tā ir Krievijas Krima. Toreiz, manuprāt, bija vai nebija vēl referendums, es neatceros. Pēc referenduma Krima kļuva par Krievijas daļu arī de iure," teicis Lukašenko.
Viņš arī atklāja, ka grasās apmeklēt Sevastopoli, par ko jau vienojies ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu. Lukašenko gan neprecizēja, kad brauciens varētu notikt: "Es viņam teicu, kad uzaicināsiet, tad arī lidosim."
Lukašenko līdz šim nebija viennozīmīgi paudis nostāju Krimas jautājumā, raksta portāls "Currenttime". 2014. gada martā TV programmā "Šuster Live" viņš teica: "Juridiski var apstrīdēt, ka tur patiešām ir pārkāpta nedalāmība, suverenitāte un tā tālāk. To var apstrīdēt. Bet faktiski – saimnieki tur šobrīd ir krievi."
2015. gadā medijam "Bloomberg" viņš uzsvēra, ka ir "kategoriski pret jebkādu aneksiju" un norādīja, ka Ukraina neko nav darījusi, lai aizstāvētu savu teritoriju, tādā veidā "faktiski piekrītot tam, kas notika".
4. novembrī Augstākās valsts padomes sēdē Lukašenko žēlojās, ka Putins nav paņēmis viņu līdzi uz Krimu. Pēc tam Baltkrievijas parlamenta deputāts un Pārstāvju palātas pastāvīgās Starptautisko lietu komisijas priekšsēdētājs Andrejs Savinihs paskaidroja, ka Baltkrievija jau sen esot atzinusi Krimu par Krievijas daļu, tikai neesot bijuši nekādi politiski paziņojumi, kas to formalizētu Krievijas mediju telpā.
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uz to komentēja, ka Baltkrievijas parlaments neatbild par ārpolitiku, kas esot "prezidenta prerogatīva".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
