Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar kopīgu un koordinētu Eiropas Savienības (ES) pieeju tam, kā efektīvi risināt problēmas, ko daudzās dalībvalstīs šoruden rada atkārtots Covid-19 uzliesmojums, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Patlaban vērojams straujš infekcijas gadījumu skaita pieaugums un atjaunojas spiediens uz slimnīcām, un šie apstākļi liekot steidzami un apņēmīgi rīkoties. Potenciālais apdraudējums, ko rada jaunais omikrona variants, pastiprinot šīs bažas un akcentējot to, cik svarīgi ir cīnīties pret pandēmiju, lai virzītos uz ilgtermiņa veselības drošību gan ES, gan visā pasaulē.
EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvērusi: "Pēdējo pāris nedēļu laikā daudzi no mums bija liecinieki tam, ka Covid-19 infekcija uzliesmojusi ar jaunu sparu un skārusi mūsu draugus, darba kolēģus, ģimenes locekļus vai tuviniekus. Strauji pieaugošais infekcijas gadījumu skaits rada arvien lielāku slogu mūsu slimnīcām un veselības aprūpes darbiniekiem. Turklāt ir parādījies ļoti lipīgais omikrona variants, kam mums jāpievērš vislielākā uzmanība. Tomēr esmu pārliecināta, ka ES ir gatava šīs problēmas risināt. Šodien mēs nākam klajā ar plašu pasākumu klāstu – no vakcinācijas paplašināšanas un ieguldījumiem ārstēšanā līdz uzraudzības un profilakses uzlabošanai un mūsu globālās solidaritātes stiprināšanai. Tikmēr es atkal uzsveru steidzamo aicinājumu visiem – vakcinējieties, saņemiet vakcīnas balstdevu un ievērojiet noteikumus, lai aizsargātu sevi."
EK līmenī secināts, ka "ES un dalībvalstīm jāparāda, ka tās spēj ātri reaģēt, lai nepieļautu vīrusa atkārtotu izplatīšanos, un nepārtraukti īstenot spēcīgus un ilgtspējīgus ilgtermiņa pretpasākumus šā apdraudējuma novēršanai. Lai to panāktu, ir vajadzīga apņēmīga un steidzama rīcība. ES un dalībvalstīm būtu jāturpina īstenot kopīga stratēģija, kas palīdzētu ierobežot omikrona varianta nonākšanu ES, un ik dienu būtu regulāri jāpārskata būtiskie ceļošanas ierobežojumi. ES un dalībvalstīm vajadzētu būt gatavām piemērot visus vajadzīgos kontroles pasākumus".
Dalībvalstīm, izmantojot mērķētākas nacionālās stratēģijas, būtu arī jāpastiprina vakcinācijas kampaņas, kas vērstas uz nevakcinētajiem cilvēkiem visās atbilstīgajās vecuma grupās un kuru nolūks ir mazināt vakcīnneizlēmību.
Dalībvalstīm būtu ātri jāizvērš balstvakcinācija, sākot ar visneaizsargātākajām grupām, lai saglabātu augstu aizsardzības līmeni pret vīrusu, tai skaitā pret omikrona variantu.
ES aģentūrām būtu jānodrošina, ka ātri ir pieejami vajadzīgie zinātniskie norādījumi.
Komisija pastiprinās centienus saražot, apstiprināt un kopīgi iegādāties Covid-19 terapijas līdzekļus.
Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2021. gada beigām būtu jāpieņem priekšlikumi par Eiropas veselības savienību un par krīzes regulējumu, ko īsteno Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde.
Dalībvalstīm būtu jāievieš mērķtiecīgi un samērīgi piesardzības pasākumi un ierobežojumi, kuri mazinātu vīrusa izplatību, glābtu cilvēku dzīvības un samazinātu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmām. Būtu jānodrošina pilnīga šādu pasākumu koordinācija ES līmenī. Omikrona varianta radītie draudi nozīmē to, ka īpašie pasākumi attiecībā uz kontaktēšanos gada nogalē būtu rūpīgi jāpiemēro un jāizskaidro sabiedrībai.
Dalībvalstīm būtu jāīsteno pārskatītā brīvas pārvietošanās pieeja, kuras pamatā ir noteikums, ka ES digitālais Covid sertifikāts ir derīgs 9 mēnešus.
ES un dalībvalstīm būtu jāpaātrina Eiropas komandas centieni dalīties ar vakcīnām, lai 2022. gadā sasniegtu mērķi, ka visā pasaulē ir vakcinēti 70% cilvēku, par ko tika panākta vienošanās G20 samitā šā gada oktobrī, un būtu jāveicina spēju veidošana sekvencēšanas, testēšanas un vakcinācijas jomā. Turklāt vajadzētu skaidri paust, ka ES iestājas par turpmāko rīcību, kas palīdzētu nodrošināt spēcīgāku, taisnīgāku un ātrāk īstenojamu globālo veselības sistēmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
