Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs brīdinājis, ka Eiropa varētu atgriezties pie tā, ko viņš sauca par "militāras konfrontācijas murgu", raksta britu raidsabiedrība BBC.
Lavrovs ceturtdien Stokholmā tikās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu. Sanāksme notika laikā, kad augušas bažas par Krievijas-Ukrainas militārā konflikta potenciālu eskalāciju.
Pie Krievijas–Ukrainas robežas pēdējās nedēļās novērojama būtiska Krievijas karaspēka koncentrācija. Ukrainas pierobežā izvietoti nepilni 100 000 Krievijas karavīru, kā arī bruņutehnika. Šīs tendences vairākās Rietumu valstīs veicinājušas bažas par to, ka Maskava, iespējams, plāno iebrukt Ukrainā un ka šāds uzbrukums varētu notikt jau ziemas mēnešos. Krievija šīs runas ir noraidījusi.
Lavrovs izvirzīja ideju par jaunu Eiropas drošības paktu, lai mēģinātu apturēt NATO paplašināšanos uz austrumiem. Blinkens brīdināja par "nopietnām sekām", ja Krievija saasinās konfliktu ar Ukrainu. Lavrovs un Blinkens tikās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) konferencē. ASV amatpersonas paziņoja, ka abas puses vienojušās turpināt dialogu par Ukrainu.
Taču iepriekš Lavrovs savā runā sacīja, ka NATO atsakās konstruktīvi izskatīt priekšlikumus spriedzes mazināšanai un bīstamu incidentu novēršanai. "Alianses militārā infrastruktūra tiek bezatbildīgi tuvināta Krievijas robežām Rumānijā un Polijā, izvietojot pretraķešu aizsardzības sistēmu, ko var izmantot kā triecienu kompleksu," viņš izteicās.
"Amerikāņu vidēja darbības rādiusa raķetes drīz parādīsies Eiropā, atgriežot militārās konfrontācijas murgaino scenāriju," apgalvoja Lavrovs. Viņš brīdināja NATO no Krievijas kaimiņvalstu, proti, Ukrainas, pārvēršanas par "konfrontācijas tilta galvām", un pauda cerību, ka Krievijas priekšlikumi jaunam drošības paktam tiks rūpīgi izskatīti.
Kopīgā preses konferencē ar Lavrovu Blinkens sacīja, ka labākais veids, kā izvairīties no krīzes, ir diplomātija, un mudināja Krieviju atsaukt savus spēkus. "ASV ir gatavas to veicināt, bet (..) ja Krievija nolems turpināt konfrontāciju, tam būs nopietnas sekas," viņš piebilda.
Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanās pie Ukrainas robežas šogad novērojama jau otro reizi. Pirmoreiz tas notika šī gada pavasarī, un arī toreiz Rietumos valdīja bažas par iespējamu militāru operāciju pret Ukrainu no Maskavas puses. Toreiz šis scenārijs nepiepildījās, taču neilgi pēc šī saspīlējuma notika ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina samits.
Maskava šodien paziņojusi, ka tuvākajās dienās pēc Lavrova un Blinkena tikšanās cer uz "kontaktu" starp ASV un Krievijas prezidentiem, vēsta "Al Jazeera". "Datums vēl nav saskaņots. Ir grūtības saskaņot abu līderu kalendārus, taču kontakts ir ļoti nepieciešams, mūsu problēmas vairojas," Krievijas ziņu aģentūras citē ārlietu ministra vietnieku Sergeju Rjabkovu. "Divpusējos jautājumos, kas arvien vairāk sasniedz akūtu krīzes fāzi, nav nekādas kustības. Nav savstarpējas sapratnes par to, kā deeskalēt situāciju Eiropā," viņš piebilda.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien aicināja sākt tiešas sarunas ar Krieviju par vairāk nekā septiņus gadus ilgušo konfliktu ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem Ukrainas austrumos. Viņš arī sacīja, ka Kijevas mērķis ir "atbrīvot" Krimu, ko Krievija anektēja 2014.gadā, taču nepieminēja spēka pielietošanu.
Ideju par jauna līguma izstrādi, kas liegtu NATO izplesties uz austrumiem, piemēram, uzņemt aliansē Ukrainu, trešdien minēja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Tagad to publiski apspriedis arī ārlietu ministrs Lavrovs, šķietami signalizējot, ka šāda vienošanās varētu būt viena no galvenajām Maskavas prasībām gan jaunākā saspīlējuma pie Ukrainas robežas, gan plašāko attiecību ar Rietumiem kontekstā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šonedēļ uzsvēris sabiedroto nodomu saukt Krieviju pie atbildības, ja tā iebruks Ukrainā, vienlaikus noraidot arī jebkādus apgalvojumus, ka Krievijai vajadzētu ietekmēt Ukrainas centienus pievienoties aliansei, raksta portāls "Politico".
Atzīmējot, ka viņš arī nāk no mazas valsts (Norvēģijas), Stoltenbergs sacīja, ka Ukrainai pašai jākontrolē savs liktenis. "Ukraina ir neatkarīga, suverēna valsts ar starptautiski atzītām robežām, ko garantē Krievija un visas pārējās lielvaras," viņš sacīja. "Un šīs robežas, šīs starptautiski atzītās robežas ir jāievēro. Un tas, protams, ietver Krimu kā Ukrainas daļu un Donbasu kā Ukrainas daļu."
Ja Krievija uzbruktu, Stoltenbergs sacīja, sabiedrotie varētu atbildēt ar "visu no ekonomiskām sankcijām, finanšu sankcijām, politiskiem ierobežojumiem".
Runājot par Ukrainas iespējamo pievienošanos NATO, Stoltenbergs sacīja: "Krievijai nav veto. Krievijai nav teikšanas. Un Krievijai nav tiesību izveidot ietekmes sfēru, mēģinot kontrolēt savus kaimiņus."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
